Pirkšanas un pārdošanas rīkojumi biržā, ko milisekundes laikā izpilda atbilstoši programmēti datori. Šim nolūkam izmantoto programmu sauc par arbitrāžas tirdzniecības programmu, APT; daži cilvēki šādas datorprogrammas sauc arī par robotu tirgotājiem. Piemēram, 2010. gada 6. maijā Ņujorkas fondu biržā notika tā sauktais zibspuldze, ko izraisīja kļūdas APT. Atsevišķas akcijas dažu minūšu laikā zaudēja pusi vai vairāk no savas vērtības. Šāds cenu kritums var radīt lielas grūtības uzņēmumiem, kas ir atkarīgi no kapitāla ieguldījumiem. – Labi deviņdesmit procenti no augstas frekvences tirgotāju iesniegtajiem rīkojumiem tiek ātri atcelti, bet netiek izpildīti; to dēvē par kotāciju aizpildīšanas taktiku. Rezultātā ļoti augsts anulēšanas līmenis rada lielu neatbilstību starp atspoguļoto tirgus likviditāti un faktisko tirdzniecības apgrozījumu. Pastāv dažādi priekšlikumi, kā kavēt šo straujo arbitrāžu. Piemēram, ātrdarbīgam tirgotājam būtu jāuzliek par pienākumu noteiktu laiku turēt atvērtas cenas, par kurām viņš vēlas pirkt vai pārdot, tiklīdz tās ir ievadītas sistēmā. Tika apsvērta arī iespēja ierobežot zibspuldžu darījumu apgrozījumu attiecīgajā biržā. – Tomēr, kamēr visā pasaulē netiks ieviesti vienoti uzraudzības noteikumi un kamēr nebūs aizliegta darījumu migrācija uz platformām ārpus biržām, diez vai izdosies atrisināt biežās tirdzniecības problēmu. Ir svarīgi zināt, ka 2011. gada pavasarī akciju apgrozījuma daļa ar HFH starpniecību Ņujorkas biržā bija aptuveni 70 %, bet Vācijas biržās – jau vairāk nekā 40 %. Tajā pašā laikā HFH apgrozījums ārvalstu valūtas tirgos visā pasaulē bija nedaudz mazāks par piecdesmit procentiem. – HFH galvenā kritika ir tāda, ka tirgus parasti nekavējoties koriģē aktīva cenu atbilstoši tā vērtības būtiskajām izmaiņām. Tomēr nav skaidrs, kā HFT algoritmi, kuru lēmumi balstās tikai uz pēdējo sekunžu ierakstiem rīkojumu reģistrā (rīkojumu grāmatas), var kalpot šim cenu korekcijas mērķim. Bloka darījums ar 10 000 akcijām starp diviem lieliem investoriem noteikti rada reālu cenu atklāšanu tirgū. No otras puses, 100 akciju zibensātra pārvietošanās turp un atpakaļ starp diviem HFT algoritmiem nav ieguldījums cenu noteikšanā un tirgus efektivitātē saskaņā ar ekonomiskā saprāta principiem, un tādējādi arī sociālajā uzdevumā, ko tirgus pilda, lai piešķirtu ierobežotos resursus labākajam saimniekam. – Sk. algoritmu tirdzniecība, pirkšanas un pārdošanas cenu starpība, ārvalstu valūtas tirdzniecība, datorizētā tirdzniecība, “raganu stunda”, indeksu arbitrāža, kotāciju pildīšanas taktika, “up-tick” noteikums. – Sk. BaFin 2010. gada pārskatu, 69. f. lpp. (HFT regulējums), 2011. gada finanšu stabilitātes pārskatu, 76. f. lpp. (HFH aizņem arvien lielāku daļu biržās; likviditātes straujas izsīkšanas risks nelabvēlīgos tirgus apstākļos; plāni regulēt HFH), BaFin 2011. gada pārskatu, 76. f. lpp. 90 f. (ziņojums par ļoti biežās tirdzniecības darījumiem; EVTI pamatnostādnes), BaFin 2012. gada pārskats, 64. lpp. (regulatīvie pasākumi globālā līmenī), BaFin 2013. gada pārskats, 35. f. lpp. (pienākums saņemt licenci, pamatojoties uz 2013. gada maija likumu par ļoti biežās tirdzniecības darījumiem), kā arī attiecīgais BaFin gada pārskats, nodaļa “Starptautiskā”.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/