ņemot vērā grūtības, ar kurām saskārās ES dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzi – Islandi, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsti, no valsts bankrota nācās glābt ar Starptautiskā Valūtas fonda starpniecību; Grieķiju no valsts bankrota 2010. gada pavasarī izdevās glābt tikai ar euro zonas dalībvalstu un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību -, tika ierosināts Eiropā izveidot Starptautiskajam Valūtas fondam līdzīgu struktūru, iespējams, sākotnēji euro zonai, bet vēlāk arī visai ES kopumā. – Priekšrocība ir tā, ka – atšķirībā no ES Komisijas – ELF var nopietni draudēt ar finansiālām sankcijām (var piemērot finansiālas sankcijas) un tādējādi piespiest problemātiskās dalībvalstis veikt novēlotas strukturālās reformas. Līdz šim Starptautiskais Valūtas fonds vienmēr ir atsaucis savu finansiālo palīdzību neatkarīgi no sekām, ja valdības atsakās īstenot noteiktās ekonomiskās reformas. ELF būtu jāspēj būt līdzīgi nežēlīgiem. Ar ELF palīdzību ES varētu noteikt skaidrus noteikumus krīzes pārvarēšanai. Ikviens finanšu tirgos zinātu, ko sagaidīt. Tā būtu daudz labāka aizsardzība pret spekulatīviem uzbrukumiem nekā steigā sastādīti palīdzības pakti krīzes valstīm. – No otras puses, ES līgumā ir skaidri noteikts, ka katra valsts ir atbildīga par saviem parādiem. Attiecībā uz debitorvalstīm Līgumā ir paredzēta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kas ir stingri jāievēro. Kritiķi uzskata, ka EMS ir slēpts Eiropas fiskālās izlīdzināšanas shēmas sākums. Tas būtu ļoti dārgi, jo radītu nepareizus stimulus, un deficīta valstis, paļaujoties uz Kopienas palīdzību, diez vai mainītu savu rīcību (morālā kaitējuma problēma). Jo viņi varēja paļauties uz to, ka būs naudas fonds, no kura viņi varēs ņemt naudu grūtību gadījumā. Galu galā nodokļu maksātājiem valstīs, kurās ir budžeta disciplīna, būs jāatbild par to, ka citas valstis dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Papildus ekonomiskajiem zaudējumiem tas varētu postoši ietekmēt arī tautas atbalstu ES (“Eiropa – ne tā!”), jo īpaši, ja glābšana kļūs par politiskās šantāžas jautājumu (iespējamā valsts mēroga šantāža) un gatavību izmantot vardarbību ielās (2010. gadā smagi parādu apgrūtinātajā Grieķijā notikušie gājieni, nemieri un vispārējie streiki deva priekšstatu par to). – Acīmredzot nav vajadzīga jauna iestāde, bet gan stingra Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana. Pretējā gadījumā ir pārāk liels risks, ka visi aizsprosti pārsprāgs eirozonas parādu valstīm. Turklāt no konstitucionālā viedokļa EMF būtu vēl viena šķirotava, kurā izpildvara var noteikt virzienu bez likumdevēja kontroles. Tas, ka Vācijas Bundesbank pārvaldītās Vācijas zelta rezerves tiks nodotas EMF, nepārprotami norāda uz kopīgu sloga sadali, kas ES līgumā ir skaidri izslēgta. – Jāatzīst, ka daudzi uzskata, ka Eiropas Valūtas fonds būtībā jau ir izveidots, izveidojot Eiropas Stabilitātes mehānismu. – Skatīt bailes, perversi, pirkumi, centrālā banku sistēma, glābšana, vainas meklēšana, ClubMed, deficīta finansēšanas aizliegums, eiroobligācijas, kopējais, Eiropas Finanšu stabilizācijas fonds, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, ECB kritums no varas, zelta rezerves, Grieķijas krīze, savstarpējs spiediens, Helleno gūzma, Islandes banku slazds, pēdējās iespējas nodrošinājums, algu politika, koordinēta, morālais risks, politikas skava, Vācija, politikas saistību neizpilde, glābšana, riska uzņemšanās, galīgais, atgriezeniskās saites mehānisms, ēnu valsts, septiņu procentu limits, solidaritāte, finanšu, bloķētais konts, valsts parāds, ietekme, Stabilitātes un izaugsmes pakts, pārvedumu savienība, pārdalīšana, centrālās bankas izraisīta, bagātības nodeva, parāda stimuls, līguma ievērošana, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks, ekonomiskā valdība, Eiropas, zombiju banka, piespiedu ekspropriācija.. – Sk. 2010. gada novembra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 11. f. lpp. (krīzes pārvarēšanas mehānismiem jābalstās uz ticamiem konsolidācijas centieniem parādnieku valstīs), 2013. gada augusta Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 71. f. lpp. un turpmāk (jauni lēmumi par deficīta procedūrām).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/