Ārkārtas likviditātes palīdzība (ELA)

Auch in: EN CS DA EL ES ET FI HU ID IT JA LT NL PL PT RO RU SK SL SV TR UK ZH

ECB – iespēja, ka būtībā maksātspējīgām, bet īslaicīgi nelikvīdām iestādēm vietējā centrālā banka nodrošina skaidru naudu pret atbilstoša vērtīga nodrošinājuma noguldījumu. Hipotekāro kredītu krīzes laikā, kas pārauga finanšu krīzē, šāda likviditātes palīdzība tika piešķirta Vācijā 2009. gadā Hypo Real Estate glābšanai, lai mazinātu vai novērstu kaitīgās ietekmes izplatīšanos uz citām bankām. – 2011. gada sākumā ECB euro zonas iestādēm bija darījusi pieejamus EUR 500 miljardus. No tiem vairāk nekā 300 miljardi eiro tika piešķirti Portugāles, Īrijas, Grieķijas un Spānijas bankām. Tas nozīmē, ka gandrīz divas trešdaļas no ECB nodrošinātās likviditātes neizsūca pat ceturtā daļa Eiropas banku. Eiropas banku nozare šajā brīdī bija sadalīta divās klasēs: No vienas puses, tās ir iestādes, kas vairāk vai mazāk veiksmīgi pārvarējušas finanšu krīzi, kura sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei. No otras puses, ir tie, kas tuvākajā nākotnē atradīsies uz centrālās bankas kapeikas. – Ārkārtas likviditātes palīdzība praktiski kļuvusi par ilgtermiņa atbalstu bankām, īpaši kopš 2012. gada februāra, kad atsevišķas EMS centrālās bankas var aizdot arī pret zemāku nodrošinājumu, t.i., zem ECB noteiktā nodrošinājuma līmeņa. Viss, kas ir nepieciešams, ir pienākums informēt ECB. Daudzi novērotāji ārkārtas likviditātes palīdzības pārveidi (funkcijas maiņu) par pastāvīgu instrumentu uzskata par EMS sabrukuma zīmi un aicinājumu valstu centrālajām bankām iedarbināt naudas drukāšanas iekārtu. – Grieķijas gadījumā ECB finansēja valsti, izmantojot ELA, lai gan Grieķija nebija izpildījusi “trijotnes” noteiktos palīdzības programmas nosacījumus. – Sk. banku krīze, banku sabrukums, glābšana, Bredfordas nacionalizācija, noguldījumu apdrošināšana, naudas tirgus operācijas, pēdējās instances naudas aizdevējs, Grieķijas krīze, likviditātes fonds, morālais risks, Northern Rock bankrots, Eurosistēmas kredītu novērtēšanas sistēma, risks, subjektīvais risks, “blowback” efekts, soda procentu likme, Sifi oligopols, “too big to fail” princips, pārplūdes sistēma, pārdale, centrālās bankas izraisīta, aktīvu nodeva, Kipras krīze. – Sk. 2012. gada februāra ECB Mēneša Biļetenu, 33.f. lpp. (atbilstošā nodrošinājuma saraksta paplašināšana, kas tika virzīta ECB Padomē), 2013. gada jūlija ECB Mēneša Biļetenu, 77. lpp. un turpmāk (detalizēts nodrošinājuma sistēmas un nodrošinājuma attīstības izklāsts; daudzi pārskati).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Ārkārtas likviditātes palīdzība (ELA)“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/arkartas-likviditates-palidziba-ela/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com