Naudas filozofijā šis termins, kas aizgūts no Aristoteļa filozofijas, attiecas uz to, ka nauda sastāv pati no sevis: tai pašai par sevi nav nekāda piespiedu spēka, lai veiktu kādas darbības. Nauda nav ne laba, ne ļauna, bet ētiski neitrāla. Vienīgais izšķirošais faktors ir naudas īpašnieka izvēle, ko viņš izdara ar viņa rīcībā esošajiem maksāšanas līdzekļiem, veids, kā viņš izmanto naudā iemiesoto pirktspēju. – Šis princips nepārprotami noraida visas (populārās) insinuācijas, saskaņā ar kurām nauda – ir visa ļaunuma sakne, kropļo raksturu un noved katastrofā, – apmierina visas cilvēka vēlmes un ved uz laimi, pat – nes laimi naudas īpašniekam (svētlaime, kas šeit tiek saprasta kā ļaunuma neesamība un labā pilnīga valdīšana); nekāda ļaunuma neesamība un pilnīga visa labā esamība; tā ir pamata, primārā definīcija, ko Marks Tullijs Cicerons definēja Tusculanarum Disputationum, liber V, cap. X, § 28) “…NEQUE ULLA ALIA HUIC VERBO, CUM BEATUM DICIMUS, SUBIECTA NOTIO EST NISI SECRETIS MALIS OMNIBUS CUMULATA BONORUM COMPLEXIO”). – Skatīt visvarenības doktrīnu, ekvivalences principu, naudas atcelšanu, naudas ētiku, naudas ticību, naudas filozofiju, naudas aritmētiku, naudas mērķi, alkatību, mamonismu, panteismu, monetārismu, taupību, simbolu teoriju, bezvērtību, centralizāciju, monetāro.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/