parasti līgums, ar kuru privāts uzņēmums uz ilgāku laiku pārņem publiskā sektora uzdevumus, jo privāti pārvaldīts uzņēmums var veikt šos uzdevumus rentablāk. – Jo īpaši infrastruktūras projektu – un arī šajā gadījumā galvenokārt jaunu ceļu būvniecības – kopīga finansēšana, ko veic bankas, no vienas puses, un valsts iestādes, no otras puses; abi partneri šim nolūkam nodibināja jaunu uzņēmumu. – Līdz šim Vācijā līdz 2050. gadam plānotās 15 % PPP kvotas infrastruktūras investīcijās realizācija nav izdevusies, jo – trūkst attiecīgo līgumu standartizācijas, – federālajā līmenī nav vienotu noteikumu par atsevišķu projektu rentabilitātes aprēķināšanu, – rodas jautājumi par pašu kapitāla piesaistīšanu atsevišķiem projektu uzņēmumiem un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, – ir spēcīga valsts pārvaldes un arodbiedrību pretestība. – 2005. gada septembrī visā Vācijā stājās spēkā PPP paātrināšanas likums, kas uzlaboja PPP pamatnosacījumus. Jo īpaši tika izveidots vienlīdzīgs nodokļu režīms publiskā un publiskā un publiskā un privātā sektora partnerības iepirkumiem, piemēram, atbrīvojot publiskā un privātā sektora partnerības uzņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļa un īpašuma iegādes nodokļa. Tomēr daži jautājumi par riska pārvaldību – arī saistībā ar “Bāzele II” – vēl nav pilnībā noskaidroti. – Sk. līdzieguldījums, stūrakmens ieguldītājs, inovāciju fonds, nozīmīgas ēkas aizdevums. – Sk. BaFin 2006. gada pārskatu. 147. lpp. (paredzamie atvieglojumi šādiem fondiem); Ekonomikas jautājumi 40: Publiskie ieguldījumi un publiskā un privātā sektora partnerības.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/