Inflācijas atšķirības

Euro zonā atšķirības saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) dinamikā atsevišķās valstīs. – Tās galvenokārt ir saistītas ar atsevišķu preču atšķirīgo svaru, piemēram: naftas produkti; īpašnieku apdzīvotu mājokļu īpatsvars – atsevišķu valstu preču grozos, – atšķirības nodokļu, īpaši PVN, un regulējuma, piemēram, telekomunikāciju nozarē, jomā, kā arī – izaugsmes faktors, kas liek dalībniekiem, kuri ir zemākā labklājības līmeņa nekā ES, panākt ievērojamu produktivitātes pieaugumu izlīdzināšanās procesā Atšķirības parasti ir saistītas ar jūtamu cenu pieaugumu, ko izraisa algu pieaugums. Tas ir tāpēc, ka darba samaksas pieaugums ietekmē arī netirgojamo preču jomu, tajā neveicinot attiecīgus produktivitātes uzlabojumus: Balassa-Samuelsona efekts. – Valūtas zonā valsts, kurā inflācijas līmenis ir zemāks par vidējo vāja pieprasījuma dēļ, kļūst konkurētspējīgāka attiecībā pret citām valstīm. Laika gaitā tas palielina pieprasījumu šajā valstī un samazina pieprasījumu citās valstīs, tādējādi automātiski panākot izlīdzināšanos. – Statistiski inflācijas starpības euro zonā ir aptuveni tāda paša lieluma kā atsevišķos ASV štatos. – Sk. devalvācija, fiskālā, šantāžas potenciāls, kopējā inflācija, inflācija, pamatinflācija, mājokļu īpašumtiesības, iepirkumu vadītāju apsekojums, profesionālo prognozētāju apsekojums, EMS sprādziens, reālās procentu likmes arguments, strukturālās reformas, inflācijas spiediens, sektorālā, valūtas kursa ietekme, reālā. – Sk. ECB 2001. gada jūlija Mēneša Biļetenu, 23. lpp. un turpmāk, ECB 2003. gada aprīļa Mēneša Biļetenu, 29. lpp. un turpmāk, ECB 2003. gada pārskats, 46. lpp. un turpmāk (detalizēts skaidrojums), ECB 2005. gada maija mēneša pārskats, 65. lpp. un turpmāk (padziļināta diskusija), ECB 2005. gada jūlija mēneša pārskats, 66. lpp. (dažādu preču grozu problēma), Deutsche Bundesbank 2006. gada jūnija mēneša pārskats, 35. lpp. un turpmāk (skaidrotas atšķirības; lingvistiski daļēji nepievilcīgi), Deutsche Bundesbank 2008. gada decembra mēneša pārskats, 38. lpp. un turpmāk. (cenu konkurētspējas pārmaiņas EMS valstīs kopš 1999. gada), ECB 2009. gada janvāra mēneša pārskats, 41. lpp. un turpmāk (augstāks inflācijas līmenis pakalpojumiem salīdzinājumā ar precēm; pārskati), ECB 2008. gada pārskats, 93. lpp. un turpmāk (atšķirīga konkurētspēja atsevišķās ES dalībvalstīs; pārskati), ECB 2011. gada pārskats, 77. lpp.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Inflācijas atšķirības“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/inflacijas-atskiribas/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

9 Seitenaufrufe dieser Seite