Inflācija, uztveramā (jūtamā inflācija)

Naudas vērtības pasliktināšanās, kā to uztver individuālie patērētāji, neņemot vērā oficiālajā statistikā aprēķināto cenu pieauguma tempu. Šis termins parādījās līdz ar euro kā apgrozībā esošās valūtas ieviešanu 2002. gada 1. janvārī (“Teuro”). – Pārvērtēta naudas erozijas tempa bīstamība slēpjas tajā, ka privāto mājsaimniecību reālo ienākumu gaidas ir nepietiekami novērtētas, un tas var novest – pie pirkšanas ierobežošanas un – pie pārspīlētām algu prasībām un algu un cenu spirāles veidošanās. Tāpēc aplēstā inflācijas līmeņa negatīvā ietekme ir aptuveni līdzvērtīga faktiskajam cenu kāpumam, un ECB to rūpīgi uzrauga. – Inflācija Vācijā pēc euro ieviešanas skaidrā naudā bija tuvu desmit procentiem, kas ievērojami pārsniedza oficiāli noteikto inflācijas līmeni, kurš bija nedaudz virs diviem procentiem. 2008. gada pirmajā pusgadā oficiālais cenu pieaugums bija labi trīs procenti, bet uztveramā inflācija pieauga līdz divpadsmit procentiem. – Šāda spēcīga novirze tiek skaidrota ar to, ka patērētāji inflāciju uztver atkarībā no pirkšanas biežuma (pirkšanas biežuma), nevis – kā oficiālajā preču grozā – atkarībā no atsevišķas preces svara kopējos izdevumos; citiem vārdiem sakot, cilvēki cenu pieaugumu uztver jo spēcīgāk, jo biežāk viņi pērk attiecīgo preci. Tas ietver pārtikas produktus, piemēram, maizi, sviestu, augļus un dārzeņus, kā arī benzīnu. – Sk. lauksaimniecības politika, biodegviela, preces, biežie pirkumi, inflācijas gaidas, inflācijas mērķa noteikšana, cenu salīdzinājums, atsauces cena, euro, cenu korekcijas, stimulējošais slieksnis, preču cenas, prognozēšanas efekts, preču uzkrājumi, mājokļu īres maksa, sekundārā ietekme. – Sk. 2002. gada jūlija ECB Mēneša Biļetenu, 19. lpp.; 2002. gada jūlija Deutsche Bundesbank Mēneša Biļetenu, 22. lpp. un turpmāk, 2004. gada janvāra Deutsche Bundesbank Mēneša Biļetenu, 15. lpp. un turpmāk, 2005. gada aprīļa ECB Mēneša Biļetenu, 33. lpp. un turpmāk, ECB 2005. gada jūlija Mēneša pārskats, 72.f. lpp. (šeit arī faktiskās cenu attīstības izkropļotas uztveres iemesli), ECB 2007. gada maija Mēneša pārskats, 67.f. lpp. (mācību grāmatas izklāsts; daudzi pārskati; atsauces), ECB 2007. gada jūnija Mēneša pārskats, 12.f. lpp. (atšķirīgas uztvertās inflācijas vērtības atsevišķās valstīs), ECB 2007. gada novembra Mēneša pārskats, 56.f. lpp. (izmērītā attiecība starp uztvertās un gaidāmās inflācijas līmeni; pārskati).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Inflācija, uztveramā (jūtamā inflācija)“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/inflacija-uztverama-jutama-inflacija/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

8 Seitenaufrufe dieser Seite