Hibrīdais kapitāls

Kapitāla sastāvdaļas, kurām piemīt gan pašu kapitāla, gan parāda īpašības. Tā kā šis kapitāla veids spēj absorbēt zaudējumus, tam ir liela uzraudzības nozīme. Līdz Kapitāla pietiekamības direktīvas spēkā stāšanās brīdim hibrīda kapitāls galvenokārt tika veidots, emitējot peļņas daļas sertifikātus un pasīvās līdzdalības akcijas. Kopš 2010. gada Vācijas Banku likuma (KWG) pārskatītā 10. panta 4. punktā ir noteiktas kvalitatīvas un tādējādi kapitāla formai neitrālas prasības hibrīdkapitāla atzīšanai par banku pamatkapitālu. – Sk. peļņas nodokli, hibrīdbanku, zaudējumu absorbcijas spēju. – Sk. BaFin 2010. gada pārskatu, 125. lpp. (Kapitāla pietiekamības direktīva, kas stājās spēkā, precīzāk definē hibrīdkapitāla komponentu atbilstību iestāžu regulatīvā pašu kapitāla kritērijiem).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/