Fonds, kas izveidots 2010. gada jūnijā un sākotnēji ierobežots līdz 2013. gadam (īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas juridiski ir akciju sabiedrība saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem [Société Anonyme]), ko finansē eurozonas dalībvalstis un no kura paredzēts atbalstīt grūtībās nonākušās kopējās valūtas dalībvalstis. Aizdevumus fonds finansē, emitējot obligācijas. Šos vērtspapīrus garantē euro zonas dalībvalstis. Katra valsts garantē savu daļu 120 % apmērā. Obligācijas, kuru maksimālais apjoms ir 366 mljrd. EUR, tāpēc ir jāgarantē 440 miljardi euro. EUR ir jāgarantē. Saskaņā ar līgumu Vācijai ir piešķirti 211 mljrd. EUR. Pārpalikuma mērķis ir nodrošināt, lai īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība saņemtu vislabāko iespējamo reitingu un lai refinansēšanas izmaksas būtu zemas. – Ar eirozonas finanšu ministru lēmumu EFSI kopš 2011. gada jūlija ir atļauts “atsevišķos izņēmuma gadījumos” pirkt arī ļoti parādu apgrūtinātu dalībvalstu valdības obligācijas, t.i., praktiski piešķirt aizdevumus. – Gandrīz pusi no pirmajām EFSI emitētajām obligācijām sākotnēji parakstīja Āzijas investori – galvenokārt valsts ieguldījumu fondi, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi. Parasti tie tur vērtspapīrus līdz termiņa beigām; savukārt Eiropas un īpaši anglosakšu parakstītāji pērk un pārdod vērtspapīrus salīdzinoši īsos intervālos. Tomēr ziņas par Eiropas glābšanas pasākumiem lika Āzijas pircējiem aizkavēt jaunu laidienu iegādi. – EFSI galvenais mērķis ir dot grūtībās nonākušām valstīm laiku, kas tām nepieciešams, lai mierīgā ceļā un ar saprātīgām procentu likmēm samazinātu savu parādu. – Tomēr tas, iespējams, izdosies tikai tad, ja salīdzinoši mazai dalībvalstij radīsies maksājumu grūtības. Tādas lielas valsts kā Itālija saistību neizpildi glābšanas lietussargs nespētu absorbēt. – Stabilizācijas mehānisms tika plaši uzskatīts par ļoti apšaubāmu, jo tas rada nepareizus stimulus (morālais risks) un diez vai varētu palīdzēt sakārtot valsts finanses. Galu galā, kā valsts, kas nespēj kontrolēt savu parādu, pēkšņi varētu mainīt savu uzvedību, piekļūstot citu valstu naudai? – Rodas arī cita morālā riska problēma. Ja pastāv krīzes mehānisms, kas palīdz valstij ārkārtas situācijā, tas rada nepareizus stimulus privātajiem kreditoriem, īpaši šādu valstu valdības obligāciju pircējiem. To iesaistīšana krīzes risināšanā varētu atturēt viņus no rentablu – jo cena ir zema – vērtspapīru pirkšanas. Šādā veidā bankrotējusī valsts vairs nesaņemtu līdzekļus un būtu spiesta sabalansēt savus izdevumus ar ieņēmumiem. – No konstitucionālā viedokļa tika kritizēts, ka tiek apdraudētas donorvalstu parlamentu pamattiesības, proti, tiesības lemt tieši par ieņēmumiem un izdevumiem. Aizvien pieaugošās EFSI garantijas galu galā padara neiespējamu pastāvīgu valsts finanšu kontroli, ko veic parlaments. Tāpēc Vācijā Federālā konstitucionālā tiesa tika aicināta noteikt, ka federālās valdības veiktie maksājumi un solījumi veikt jebkāda veida maksājumus (garantijas) EFSI ir atkarīgi no parlamenta apstiprinājuma. – Tas viss, savukārt, rada vilšanās efektu to valstu iedzīvotājos, kurām galu galā ar EFSI starpniecību ir jāpalīdz citiem (“Eiropa – ne tā!”). Ne velti EFSI darbība tiek uzskatīta par LESD 125. pantā ietvertās neizsniegšanas klauzulas apiešanu, un EFSI tiek uztverts kā struktūra – daži pat runā par “slikto banku” -, kas atsevišķu dalībnieku parādus pārvērš par visu dalībnieku parādiem. Daži arī uzskata, ka EFSI ir salmu figūra, lai beidzot iegūtu sen kāroto politisko piekļuvi ECB drukas presei. – Diskusijas par sviras efekta ieviešanu, kas oficiāli maskēta kā “instrumentu efektivitātes palielināšana”, ir izraisījušas plašu neuzticību. Jo galu galā tas jebkurā gadījumā nozīmē, ka EFSI ar apšaubāmiem finansiāliem trikiem vai neskaidriem solījumiem ir atļauts katru reiz saņemto EUR iztērēt vairākas reizes. – Pat iecerētais turpmākais EFSI finanšu resursu palielinājums un, protams, ne tā pilnvaras emitēt vērtspapīrus vai aizdot tos ECB, neatrisina strukturālās problēmas valstīs ar budžeta deficītu: labākajā gadījumā tas dod laiku. Tomēr ir jānovērš valsts parāda krīzes cēloņi, proti, jāveic sen iekavētas strukturālās reformas un jānostiprina valsts finanšu stabilitāte un ilgtspējība. Tāpēc kritiķi EFUS ir nosaukuši par “publisko tiesību iestādi, kuras mērķis ir krimināli aizkavēt bankrotu”. – Sk. investoru streiks, glābšana, vainošanas spēle, šantāžas potenciāls, eiroobligācijas, Eiropas Parāda aģentūra, Eiropas Stabilitātes mehānisms, Eiropas Valūtas fonds, iespējamais parāds, ECB bilance, finanšu stabilitāte, zelta upuris, Grieķijas krīze, savstarpējs spiediens, fiskālā konsolidācija, Īrijas krīze, Japanizācija, pēdējās iespējas nodrošinājums, neiro, politikas skava, politikas neizpilde, glābšana, riska uzņemšanās, galīgais, solidaritāte, finanšu, ēnu valsts, īpašas aizņēmuma tiesības, bloķēts konts, valsts parāda spiediens, stabilitātes un izaugsmes pakts, fundamentāla kļūda, fiskālā sistēma, pārvedumu savienība, trijotne, parāda un ražīguma saikne, aktīvu nodeva, līguma uzticamība, uzticības burbulis, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks, izaugsmes spēku mobilizācija, centrālo banku barība, piespiedu ekspropriācija. – Sk. 2010. gada maija Deutsche Bundesbank mēneša ziņojumu, 12. f. lpp. (kritika par garantijām Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros), 2010. gada novembra Deutsche Bundesbank mēneša ziņojumu, 11. f. lpp. (pirms attiecīgā atbalsta saņemšanas problemātiskajām valstīm jāveic ticami konsolidācijas pasākumi), 2010. gada decembra ECB mēneša ziņojumu, 89. f. lpp. (EFSM cita atbalsta tīklā), 2011. gada februāra Deutsche Bundesbank mēneša ziņojumu, 89. f. lpp. 68. f. un 72. f. lpp. (pasākumi Eiropas stabilitātes mehānisma izveidei), Deutsche Bundesbank 2011. gada augusta mēneša pārskats, 66. f. lpp. (nopietnas bažas par atbalsta programmu turpināšanu), Deutsche Bundesbank 2011. gada novembra mēneša pārskats, 43. lpp. (prēmijas par cūku valdības obligācijām kopš 2009. gada), (detalizēts valsts parāda krīzes izklāsts; daudzi pārskati; atsauces uz literatūru).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/