Darba ražīgums stundā un darba ražīgums stundā

Ekonomiskā izteiksmē – reālā produkcija attiecībā pret visu darbinieku nostrādātajām stundām. Šā parametra pārmaiņas netieši ietekmē naudas vērtību, tāpēc centrālās bankas uzrauga stundas darba ražīgumu. – Sk. kompensāciju uz vienu iedzīvotāju, darbaspēka izmaksas, darba tirgus elastību, darba ražīgumu, darbaspēka potenciālu, kapitāla padziļināšanos, komunikācijas izmaksas, algu dreifu, ārzonas pārcelšanu, ražīgumu, divu pīlāru principu. – Sk. 2012. gada aprīļa Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 25. f. lpp. (stundu produktivitātes prognoze līdz 2020. gadam; ietekmējošie mainīgie; pārskats).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Darba ražīgums stundā un darba ražīgums stundā“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/darba-razigums-stunda-un-darba-razigums-stunda-2/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

4 Seitenaufrufe dieser Seite