Kopumā ražošanas rezultāts konkrētam darbaspēka ieguldījumam. Ir dažādas mērīšanas metodes. Centrālās bankas parasti aprēķina: iekšzemes kopproduktu salīdzināmās cenās, dalot ar nodarbināto skaitu vai kopējo nostrādāto stundu skaitu. ECB pastāvīgi uzrauga darba ražīgumu divu pīlāru principa ietvaros un aprēķina un statistiski atspoguļo to kā pievienoto vērtību uz vienu nodarbināto. – ECB aprēķinos darba ražīgumu iedala – fiziskā kapitāla pieaugumā (kapitāla padziļināšanās), – faktora darbaspēka kvalitātes kāpumā un – kopējās faktoru produktivitātes, TFP, pieauguma tempā; tas ir īpaši aprēķināts no faktoriem neatkarīga tehniskā progresa rādītājs, kas iet roku rokā ar visu ražošanas faktoru izmantošanu, piemēram, ražošanas elektrifikāciju (atsaistītais tehnoloģiskais progress; to dēvē arī par eksogēnu un autonomu tehnisko progresu): izgudrojumi un atklājumi, kas nav [tieši] saistīti ar ražošanas procesu). – Sk. kompensāciju uz vienu iedzīvotāju, darbaspēka izmaksas, darba tirgus elastību, darba ražīgumu, darbaspēka potenciālu, kapitāla padziļināšanos, komunikācijas izmaksas, algu dreifu, ārzonu pārcelšanu, produktivitāti, stundas darba ražīgumu. – Sk. attiecīgā ECB mēneša biļetena pielikuma “Euro zonas statistika” sadaļas “Cenas, izlaide, pieprasījums un darba tirgus” apakšsadaļas “SPCI, citi cenu un izmaksu rādītāji” pielikumu “Euro zonas statistika”. (sadalījumā pēc ekonomiskās aktivitātes), ECB Mēneša Biļetens, 2005. gada oktobris, 52. lpp. un turpmāk (mācību grāmatas izklāsts; pārskati), ECB 2006. gada aprīļa Mēneša biļetens, 45. lpp. un turpmāk (skaitļi par attīstību no 1981. gada un turpmāk atsevišķos sektoros), ECB 2006. gada oktobra Mēneša biļetens, 55. lpp. (darba ražīguma attīstības prognozes līdz 2050. gadam); ECB 2007. gada aprīļa Mēneša biļetens, 55. lpp. 92 f. (strukturālās politikas pasākumi un to ietekme uz produktivitāti un nodarbinātību), ECB 2008. gada janvāra Mēneša Biļetens, 51. lpp. un turpmāk (attīstības tendences; nozaru dati; pārskati), 67. lpp. un turpmāk (detalizēts izklāsts. 71. lpp.: pārskats par darba ražīguma attīstību kopš 2002. gada kopumā un sadalījumā pa atsevišķiem sektoriem), ECB 2008. gada jūnija Mēneša Biļetens, 76. lpp. un turpmāk (euro zonas un ASV darba ražīguma attīstības salīdzinājums 1995.-2007. gadā; pārskati), ECB 2009. gada decembra Mēneša Biļetens, 86. lpp. un turpmāk. (darba ražīguma attīstība kopš 1999. gada; pārskati, arī salīdzinājums ar ASV), ECB 2010. gada jūlija Mēneša biļetens, 34. f. (darba ražīguma attīstība euro zonā kopš 2008. gada), ECB 2011. gada janvāra Mēneša biļetens, 84. f. (faktoru ražīgums atsevišķās euro zonas dalībvalstīs; pārskati; atsauces), Deutsche Bundesbank 2012. gada aprīļa Mēneša biļetens, 25. f. (darba ražīguma novērtējums līdz 2020. gadam).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/