Ja vien nav noteikts citādi, nespēja koriģēt nominālās algas uz leju (ekonomiskā situācija, kad pieprasījuma samazināšanos un līdz ar to peļņas kritumu nepavada algu samazināšanās – lejupvērsta neelastība). Darba samaksas neelastību ECB novēro, piemērojot divu pīlāru principu. Ja algu izmaksas nevar samazināt, samazinoties pieprasījumam pēc uzņēmuma produktiem vai ekonomikas kopumā, rodas situācija, kad darbaspēka robežizmaksas (papildu izmaksas) – aptuveni: darbaspēka izmaksas stundā – ir lielākas nekā darbaspēka robežprodukts – aptuveni: tas, ko darbinieks rada kā vērtību stundā. Taču tas noved pie darbaspēka samazināšanās – bezdarba. – Sk. rezerves nauda, vienības darbaspēka izmaksas, neelastība, strukturālā neelastība. – Sk. ECB 2006. gada janvāra Mēneša Biļetenu, 75.f. lpp. (ASV un euro zonas salīdzinājums; atsauces):
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/