nopietni traucējumi līdz pat pilnīgam sabrukumam, finanšu sistēmas sabrukumam valūtas zonā vai pasaulē kopumā. – Izkropļojumi – vienā finanšu tirgus segmentā, kā tas bija ar hipotēkām nodrošinātu vērtspapīru ar zemāku kredītspēju gadījumā tā sauktajā paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzē 2007. gada vasarā; turklāt – šādi traucējumi neizbēgami vienmēr zināmā veidā izplatās arī citos finanšu tirgus segmentos un – kā tas bija paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes gadījumā – tiem ir arī tālejošas sekas ilgā laikposmā. – Ja tas izraisa vispārēju uzticības zudumu un strauju akciju tirgus cenu kritumu, tad tikai valsts, izmantojot attiecīgi pilnvarotu garantiju fondu, var panākt pavērsienu un izvairīties no pilnīga finanšu sistēmas sabrukuma. Kā parādīja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīze, pat atsevišķas centrālās bankas šādā situācijā ir pārslogotas. Pat dāsna likviditātes nodrošināšana pati par sevi diez vai var atjaunot uzticību finanšu tirgu vienmērīgai darbībai. – Tas jo īpaši attiecas uz globālo satricinājumu, kas sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei, kura sekoja no 2007. gada un kuras atsevišķie posmi soli pa solim ir aprakstīti 2009. gada Finanšu stabilitātes ziņojumā. Galu galā Šīs krīzes cēloņi ir finanšu sistēmas pārmērīga īstermiņa orientācija. Tas spēcīgi ietekmēja ražošanu. Rezultātā 2008. gada globālo ekonomikas izlaides līmeni varētu sasniegt ne ātrāk kā 2013. gadā. Saskaņā ar aplēsēm Vācijas ražošanas potenciāls samazinājās par diviem procentiem. Lai pārvarētu finanšu krīzi, visas valdības kopā iztērēja vairāk nekā ceturtdaļu pasaules nacionālā kopprodukta glābšanas pasākumiem. – Kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumi krīzes pārvarēšanai nozīmēja to, ka lielākajā daļā valstu noguldītājiem nācās segt lielāko daļu (lauvas tiesu) turpmāko izmaksu, ko radīja diētas ienākumi. Daudzu valstu valdībām nācās glābt bankrotējošas bankas, kas palielināja valsts parādu un dažas valstis (Īrijas krīze) pat noveda uz valsts bankrota sliekšņa. Turklāt iztērētā nauda vairs nebija pieejama citiem mērķiem, piemēram, izglītībai, ieguldījumiem infrastruktūrā. – Skatīt izplatīšanās efekts, bankas, banku krīze, banku krīze, carry trades, diētas ienesīgums, trīs gadu termiņš, noguldījumu garantija, Eiropas, Elizabetes jautājums, finanšu krīze, novēršamība, finanšu krīze, slogs, finanšu tirgus disciplinējošā funkcija, finanšu tirgus sabrukums, finanšu tirgus stabilitāte, Finanšu tirgus stabilizācijas likums, baiļu tēze, garantiju fonds, informācijas plaisa, kredītrisks, kredītu pamatnostādnes, aizdevumu princips, krīze, sistēmiska, krīze, centrālās bankas izraisīta krīze, nodrošinājuma krīze, krīzes sloga dalīšanas programma, likviditātes pūls, pieeja pēc modeļa, saprašanās memorands, Mērfija likums, ārkārtas likviditātes palīdzība, procikliskums, kvantitatīvā atvieglošana, riska kultūra, izsīkšana, naudas spēle, valsts parāda krīze, stabilitātes fonds, Eiropas, sistēmisks konflikts, finanšu tirgus, slēpta politika, zemūdens efekts, uzticības zudums, citronu tirdzniecība. – Sk. 2007. gada novembra ECB mēneša pārskatu, 18. lpp. un turpmāk (paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes transmisija uz atsevišķiem finanšu tirgus segmentiem), 2008. gada aprīļa ECB mēneša pārskatu, 95. lpp. un turpmāk (2007. gada oktobrī ECOFIN padomes pieņemtie principi), 2009. gada janvāra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 95. lpp. 26. lpp. un turpmāk (finanšu krīzes kvantitatīvais aptvērums banku kreditēšanas apsekojuma ietvaros; pārskati), ECB 2009. gada janvāra mēneša pārskats, 18. lpp. un turpmāk (portfeļu pārmaiņas pēc finanšu tirgus krīzes), ECB 2008. gada pārskats, 27. lpp. un turpmāk (ietekme uz M3; 37. lpp. un turpmāk): Finanšu krīze un naudas tirgus; pārskati; 113. lpp. un turpmāk: monetārās politikas pasākumi), ECB 2009. gada jūnija mēneša biļetens, 109.f lpp. (finanšu krīzes izraisītais ārējās tirdzniecības sabrukums euro zonā; pārskati), Deutsche Bundesbank 2009. gada jūnija mēneša biļetens, 56.f lpp. (banknošu pieprasījums finanšu krīzes laikā), Deutsche Bundesbank 2009. gada septembra mēneša biļetens, 56.f lpp. (kreditēšana finanšu krīzes laikā; pārskati), Deutsche Bundesbank 2009. gada oktobra mēneša pārskats, 22. lpp. un turpmāk (valsts investīcijām nepieciešams rentabilitātes aprēķins arī finanšu krīzes laikā), Deutsche Bundesbank 2009. gada decembra mēneša pārskats, 27. lpp. (kaitējums ražošanas potenciālam), ECB 2009. gada pārskats, 81. lpp. un turpmāk. (valdības atbalsta pasākumi; pārskati, atsauces), 2009. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 61. lpp. (finanšu krīzes zaudējumu novērtējums pēc paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes), ECB 2010. gada janvāra mēneša pārskats, 67. lpp. un turpmāk (ECB monetārā politika finanšu krīzes laikā; atsevišķu pasākumu izklāsts un novērtējums), ECB 2010. gada aprīļa mēneša pārskats, 77. lpp. un turpmāk. (atbalsta pasākumu kopsavilkuma novērtējums; daudzi pārskati; atsauces), Deutsche Bundesbank 2010. gada maija mēneša pārskats, 42. lpp. un turpmāk (finanšu krīzes ietekme uz uzņēmumiem, mājsaimniecībām un valsti), ECB 2010. gada jūnija mēneša pārskats, 108. lpp. un turpmāk (finanšu krīzes ietekme, īpaši uz kapitāla plūsmām euro zonā; pārskati), ECB 2010. gada jūlija mēneša pārskats, 93. lpp. un turpmāk. (Finanšu krīzes ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm; daudzi pārskati), ECB 2010. gada oktobra Mēneša biļetens, 17. lpp. un turpmāk (Finanšu krīzes ietekme uz pasaules tirdzniecību), ECB 2010. gada oktobra Mēneša biļetens, 63. lpp. un turpmāk (ECB veiktie pasākumi finanšu krīzes laikā: detalizēts pārskats; daudzi pārskati), ECB 2010. gada pārskats, 174. lpp. un turpmāk. (ECB iesaistīšanās finanšu krīzes pārvarēšanā); ECB 2011. gada janvāra mēneša pārskats, 93. lpp. un turpmāk (finanšu krīzes ietekme uz politisko sadarbību Eiropā; atsevišķi impulsi labākai starptautiskai sadarbībai), ECB 2011. gada februāra mēneša pārskats, 66. lpp. un turpmāk (salīdzinājums ar krīzēm, kas sākās 1974. gadā; daudzi pārskati), BaFin 2010. gada pārskats, 19. lpp. un turpmāk (2010. gada notikumu hronoloģija), ECB 2010. gada jūnija mēneša pārskats, 19. lpp. 105 ff (finanšu krīzes ietekme uz Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm; pārskati), ECB 2011. gada oktobra Mēneša pārskats, 107. lpp. un turpmāk (finanšu krīzes atspoguļojums nacionālajos kontos), ECB 2012. gada maija Mēneša pārskats (detalizēts, plašs un padziļināts salīdzinošs pārskats par nesenajām finanšu krīzēm Japānā, ASV un EMS; daudzi pārskati), BaFin 2011. gada pārskats, 107. lpp. (2011. gada notikumu hronoloģija), 2012. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 20. lpp. un turpmāk (uzticības krīze EMS un tās cēloņi), 32. lpp. un turpmāk: Vācijas finanšu sistēma finanšu krīzes laikā; daudzi pārskati), Vācijas Bundesbankas 2014. gada janvāra mēneša ziņojums, 41. lpp. un turpmāk (finanšu krīzes izraisītās uzticības krīzes pārvarēšana; daudzi pārskati; atsauces uz literatūru).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/