Prudenciālo kapitāla resursu kvota

saskaņā ar Bāzeles I vienošanos astoņi procenti pašu kapitāla un citu kvazikapitāla posteņu bija jāuztur attiecībā pret riska svērtajiem aktīviem – tos noteica, iedalot aktīvus konkrētās riska grupās. Šī 1988. gada Kapitāla vienošanās sniedza būtisku ieguldījumu prudenciālo noteikumu saskaņošanā. Tomēr to ir mazinājuši – cita starpā arī finanšu jauninājumi; sk. arī par kapitāla pietiekamību KWG 10.-12. pantu. – Finanšu krīzes laikā, kas sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei, tika ierosināts banku kapitāla pietiekamību saistīt ar likviditāti. Šādā veidā regulējošo kapitāla rādītāju varētu palielināt ar koeficientu, kas aprēķināts, ņemot vērā likviditāti, atbilstošus termiņus un bankas sistēmisko risku tirgum kopumā. Jo vairāk iestāde īstermiņā būtu finansējusi ilgtermiņa ieguldījumus, jo vairāk saskaņā ar šo priekšlikumu palielinātos kapitāla prasības. Cita starpā tam būtu arī tāda priekšrocība, ka kapitāla pietiekamība būtu jāpalielina vērtspapīru tirgus laikā, jo šajā laikā termiņu saskaņošana ir vislielākā. Tas, savukārt, neizbēgami palēninātu sviras efektu un bull market. – Būtībā vislabākais veids, kā regulēt finanšu tirgu, ir atstāt atbildību banku ziņā. Tāpēc visi nacionālie un starptautiskie noteikumi, kas paredz palielināt kapitāla rādītāju un izveidot atbilstošas rezerves, ir vērtējami atzinīgi. – Sk. ieguldījumu saistības, bankas lielums, Bāzele-III, Kapitāla prasību direktīva, Kuka koeficients, kapitāla pietiekamība, kapitāla rezerves, mainīgais lielums, finanšu stabilitātes rādītāji, kapitāla rezerves, pretcikliskums, pamatkapitāls, sviras rādītājs, Liikanena ziņojums, likviditātes rezerves, finansējuma novērtēšanas pieeja, morālais kaitējums, procikliskums, riska rezerves, stabilizatori, automātiskais, galīgais faktorings, atteikuma noteikums, obligātās konvertējamās obligācijas. – Sk. ECB 2001. gada maija mēneša pārskatu, 66. lpp., BaFin 2003. gada pārskatu, 37. f. lpp. (ar atsauci arī uz neparedzēto zaudējumu ņemšanu vērā), ECB 2005. gada janvāra mēneša pārskatu, 54. lpp., Deutsche Bundesbank 2006. gada decembra mēneša pārskatu, 69. f. lpp. (ļoti detalizēts Bāzeles II prasību izklāsts), BaFin 2006. gada pārskatu, 43. f. lpp. (centieni panākt vienotu normatīvā kapitāla definīciju), BaFin 2008. gada pārskatu, 43. f. lpp. 55 (kapitāla prasību grozījumi), BaFin 2009. gada pārskats, 10. lpp. (Bāzeles komiteja apspriež jaunā regulējuma detaļas), BaFin 2011. gada pārskats, 63. lpp. un turpmāk (detalizēts ziņojums par progresu koeficienta saskaņošanā ES), 154. lpp. un turpmāk (ES finanšu ministru lēmumi par kapitāla rezervju veidošanu), sal. 2012. gada finanšu stabilitātes ziņojumu, 38. lpp. un turpmāk. (Vācijas iestāžu aktīvu produktivitāte kopš 2002. gada; pārskats), Deutsche Bundesbank 2013. gada maija mēneša pārskats, 59. lpp. un turpmāk (regulatīvais kapitāls pēc Bāzeles III, 61. lpp.: pārskats).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/