Zelta un sudraba attiecība

No senajiem dokumentiem un Vecās Derības grāmatām var aprēķināt zelta un sudraba vērtības attiecību 1:12. Abi metāli tika izmantoti vērtīgu monētu izgatavošanai līdz pat mūsdienām; citi dārgmetāli, piemēram, platīns, vēl nebija zināmi vai tolaik bija pārāk dārgi, lai tos ražotu, ņemot vērā metalurģijas attīstību. – Vidēji no 13. līdz 16. gadsimtam zelta un sudraba cenu attiecība bija 1 pret 10,5. Par 19. gadsimtu kopumā tiek minēta attiecība 1 pret 15,3. Eksperti lēš, ka 2010. gadā bija izsmelti aptuveni 85 procenti no pasaules iespējamajām zelta rezervēm. Abu metālu cenu attiecība 2006. gadā bija aptuveni 1 pret 37. – Sk. krizokrātija, zelta cena, relatīvā vērtība.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Zelta un sudraba attiecība“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/zelta-un-sudraba-attieciba/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

5 Seitenaufrufe dieser Seite