Ja vien nav noteikts citādi, tas attiecas uz zelta krājumiem, ko Vācijas Bundesbanka pārvalda kā Vācijas tautas īpašumu. Privāto mājsaimniecību un uzņēmumu zelta krājumi nav iekļauti. Diez vai tas ir iespējams, jo nav ticamu datu par šo zelta krājumu apjomu, un aplēses ir ļoti atšķirīgas. – Saistībā ar diskusijām par Eiropas Valūtas fondu politiķi pieprasīja, lai Vācijas Bundesbanka ieguldītu savas zelta rezerves šajā plānotajā iestādē. 2011. gada rudenī ECB sagatavoja juridisku atzinumu, kurā izskatīja jautājumu par to, vai ECB ir tiesības piekļūt Deutsche Bundesbank zelta rezervēm. Tam pamatā bija nodoms visus euro zonas dalībvalstu zelta turējumus apvienot īpašam nolūkam dibinātā sabiedrībā, kas tādējādi varētu nodrošināt papildu līdzekļus Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentam. Tas nozīmētu, ka Vācijas iedzīvotāju uzkrātajiem zelta krājumiem būtu jāsedz Grieķijas, Itālijas, Kipras un citu dalībvalstu valsts parādi. Taču gadījumā, ja EMS ciestu neveiksmi un Vācijai nāktos atgriezties pie savas valūtas, Vācijas Bundesbankai tiktu liegta svarīgākā iespēja aizstāvēt šos jaunos maksāšanas līdzekļus starptautiskajos valūtas tirgos. Tomēr par Vācijas zelta izmantošanu lemj tikai Vācijas Bundesbankas valde, nevis federālā valdība, un arī Vācijas Bundestāgam šajā jautājumā nav teikšanas tiesību, lai gan bieži tiek pausti pretēji viedokļi. – 2012. gada beigās Deutsche Bundesbank pārvaldīja aptuveni 3500 tonnas zelta, kura tirgus vērtība bija 132 miljardi eiro. EUR. gadā tiek pārdotas aptuveni piecas tonnas zelta monētu kalšanai. – Mazāk nekā divi procenti Vācijas zelta rezervju tika glabāti Vācijas Bundesbankā – drošības apsvērumu dēļ, jo, pamatojoties uz izlūkdatiem par Austrumu un Rietumu konfliktu, bija paredzams, ka kara gadījumā Vāciju līdz pat Reinai okupēs padomju karaspēks un Francija Reinas šķērsošanas gadījumā izmantos savus taktiskos kodolieročus (force de dissuasion nucléaire de la France), – lielākā daļa atradās ASV centrālās bankas Ņujorkā glabāšanā. Tomēr no 2013. gada Deutsche Bundesbank pakāpeniski atguva savu zeltu no ASV, Anglijas un Francijas depozītiem un lielāko daļu stieņu pārkausēja, lai tie atbilstu Londonas labas piegādes standarta prasībām. – Sk. glābšana, zelta upuris, zelta rezerve, neiro, atgriešanās ideoloģija, solidaritāte, finanšu, pārvedumu savienība. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2012. gada pārskatu, 130.f. lpp. (Deutsche Bundesbank zelta krājumi kopš 1951. gada; glabāšanas jautājumi; līdz 2020. gadam puse fiziskā zelta jāglabā Frankfurtē), Deutsche Bundesbank 2013. gada pārskatu, 19. lpp. (jaunā depozitārija “koncepcija” [vācu valodu vajadzēja mācīties!]).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/