Senākā literatūrā – centrālās bankas zelta turējumu attiecība pret apgrozībā esošo naudu. – Mūsdienās to parasti attiecina uz zelta īpatsvaru valūtas rezervēs, t. i., nevis apgrozībā esošajā naudā. 2007. gadā Vācija turēja gandrīz septiņdesmit procentus no savām valūtas rezervēm zeltā, Francija – sešdesmit procentus, bet svarīgākie valūtas rezervju turētāji Ķīna un Krievija – mazāk nekā trīs procentus. – Līdz aptuveni 2003. gadam centrālās bankas zelta rezerves tika uzskatītas par “mirušo krājumu” (neauglīgu kapitālu). Rezerves, piemēram, ASV dolāros vai eiro, tiek turētas attiecīgās valūtas zonas procentu maksājumus nesošos valdības vērtspapīros, un tās nes procentus. No tā brīža sākās pārdomu process. Jo īpaši Āzijas centrālās bankas cenšas palielināt savas valūtas rezerves ar dārgmetālu, kas pēc savas būtības ir mazs un stabils, jo īpaši tāpēc, ka ir imūns pret inflāciju un valūtas kursa svārstībām. Turklāt vēlākais 2010. gada Grieķijas krīzes laikā kļuva skaidrs, ka valdības obligācijas, kas denominētas euro, var radīt lielus zaudējumus. – Sk. banku teorija, valūtas teorija, nauda, cietā nauda, privātā nauda, zelta bug, zelta upuris, zelta rezerves, Vācijas nauda.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/