stabilitātes mehānisms un euro krīzes fonds), ESM (Eiropas Stabilizācijas mehānisms): Eiropas politiķi to beidzot pieņēma 2011. gada martā, un 2012. gada martā tas aizstāja Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentu. – Organizatoriski ESM ir jauna struktūra, kas izveidota pēc Starptautiskā Valūtas fonda parauga. Vadošā struktūra ir Valde, kuras balsstiesīgie locekļi ir euro zonas valstu finanšu ministri. Šī struktūra vienprātīgi lemj par finansiālās palīdzības piešķiršanu, apjomu un nosacījumiem. Visi pārējie lēmumi tiek pieņemti ar astoņdesmit procentu balsu vairākumu; balsu svērums atbilst kapitāla atslēgai. ESM atrodas Luksemburgā. Iepriekšējais krīzes fonds – Eiropas finanšu stabilizācijas instruments – turpināja darboties līdz 2013. gada jūnijam, kad tas tika apvienots ar ESM. – Svarīgi noteikumi: – ESM saņem kapitālu 800 miljardu eiro apmērā. No šīs summas 500 miljardus eiro var aizdot; 300 miljardi eiro kalpo kā rezerve. 80 miljardus eiro zonas dalībvalstis iemaksās skaidrā naudā kā parakstīto kapitālu. – Atsevišķu dalībnieču iemaksas ESM tiek noteiktas pēc atslēgas, kuras pamatā ir ECB kapitāla daļa. – Vācija iemaksā 27,15 % no naudas maksājumiem un pieprasāmā kapitāla vai garantijām; tas nozīmē, ka būs jāmaksā 21,7 miljardi euro. Turklāt Vācijai būs jānodrošina 168,3 miljardi eiro pieprasāmā kapitāla vai garantiju veidā. EUR 22 miljardu naudas iemaksu Vācija veiks ESM piecos vienādos maksājumos 2013.-2017. gadā – maksājumi ESM tiks ieskaitīti valsts parādā, kā noteikts Māstrihtas līgumā – parāda līmenis nedrīkst pārsniegt sešdesmit procentus no iekšzemes kopprodukta, bet ne budžeta deficītu – gada neto jaunais parāds nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta; skatīt arī ARUV 140. pantu. – Starptautiskais Valūtas fonds uz pusi palielinās kopējo aizdevumiem pieejamo summu. Tas nozīmē, ka 500 miljardiem eiro tiks pievienoti vēl 250 miljardi eiro. – ESM var piešķirt aizdevumus dalībvalstīm tikai tad, ja ir apdraudēta visas euro zonas finanšu stabilitāte. Turklāt aizdevumi ir saistīti ar ekonomikas un fiskālās politikas nosacījumiem. – No 2013. gada visās eiro valstu emitētajās obligācijās tiks iekļautas parāda restrukturizācijas klauzulas (CAC). Saskaņā ar šīm klauzulām privātos kreditorus var iesaistīt katrā atsevišķā gadījumā, ja valsts vairs nespēj apkalpot savus parādus. Tomēr ir atcelta privāto kreditoru obligātā iesaistīšanās. – Salīdzinājumā ar visiem pārējiem kreditoriem, izņemot Starptautisko Valūtas fondu, ESM ir priviliģēts stāvoklis; tā prasījumi jāapkalpo vispirms. – Principā ESM var pirkt arī apdraudēto dalībvalstu valdības obligācijas. – Ja kāda dalībvalsts nepilda savas maksājumu saistības pret ESM, pārējām valstīm automātiski jāiegulda kapitāls. Tā kā arī tādām valstīm ar lieliem parādiem kā Grieķija, Portugāle vai Spānija ir jāiegulda daļa kapitāla, šķiet, ka šajā gadījumā draud saistību neizpilde; šajā gadījumā Vācijai nāktos uzņemties papildu slogu. – ESM kritiķi uzsvēra, ka eirozonas dalībvalstis ir atvadījušās no Stabilitātes un izaugsmes pakta caur aizmugurējām durvīm. ESM aicināja tās īstenot nepiemērotu ekonomikas un finanšu politiku, paļaujoties uz Kopienas palīdzību (morālais risks); bažas par Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentu ir pieaugušas. Nopietnas bažas ir paustas arī no konstitucionālo tiesību viedokļa. Tas ir tāpēc, ka garantijas uzņemšanās (2011. gada pavasarī Vācija viena pati garantēja 168 miljardus eiro Grieķijai, Īrijai un Portugālei) uzsāk procedūru, kuras beigās var rasties pienākums maksāt ļoti lielas summas, un Vācijas parlamentam nav nekādas ietekmes uz to. Tas viss ir pretrunā ar Lisabonas līguma 125. pantu, kas izslēdz savstarpējās palīdzības saistības. – Tikai konstitucionālie jautājumi saistībā ar EFSI un ESM tagad ir kļuvuši par īpašu jurisprudences jomu. 2014. gada 18. martā Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa noraidīja vairākas prasības pret ESM. Ir daudz interpretāciju un komentāru par šo nolēmumu. Tomēr Vācijas saistību risks nedrīkst automātiski pieaugt virs sarunās noteiktajiem 190 miljardiem euro; par katru palielinājumu jālemj Bundestāgam.- Kopumā ESM var iegūt laiku, lai atrisinātu strukturālās problēmas dažās EMS dalībvalstīs; tādējādi korekciju ceļš attiecīgajās valstīs tiek paildzināts laikā un ievērojami atvieglots. Tomēr ESM pats par sevi nevar nodrošināt vajadzīgo risinājumu. – 2013. gada vasarā iesaistīto valstu valdību vadītāji nolēma, ka ESM var palīdzēt arī grūtībās nonākušām iestādēm. Banku tiešajai rekapitalizācijai pieejamā summa tika ierobežota līdz 60 miljardiem eiro. Tomēr ESM Valde var palielināt šo summu, ja to uzskata par nepieciešamu. – ESM ir atļauts arī iegādāties nestabilu dalībvalstu valdības obligācijas otrreizējā tirgū. Tomēr jāatzīmē, ka terminam “sekundārais tirgus” nav laika definīcijas. Piemēram, banka var iegādāties valdības obligācijas kā primārais pircējs (pirmais pircējs) un tālāk pārdot šos vērtspapīrus – galējā gadījumā vienas sekundes laikā – ESM. – Skat. automātiskās korekcijas, investoru streiks, glābšana, vainas meklēšana, kredītriska mijmaiņas darījumu saikne, disfunkcionalitāte, valūtas zona, Eiropas Parāda aģentūra, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, Eiropas Stabilitātes mehānisms, “Euro plus” pakete, ECB bilance, finanšu stabilitāte, fiskālais pakts, Grieķijas krīze, savstarpējs spiediens, Īrijas krīze, Japanizācija, perpetuum mobile, politikas skava, politikas saistību nepildīšana, Portugāles krīze, glābšana, glābšana, riska ņēmēji, galīgais, ēnu parāds, ēnu valsts, pusgads, Eiropas, solidaritāte, finanšu, konta bloķēšana, valsts parāda spiediens, Stabilitātes un izaugsmes pakts, fundamentāla kļūda, pārvedumu savienība, pārdale, centrālās bankas izraisīta, nelīdzsvarotība, EMS – iekšējā, labklājības nodeva, parāda un ražīguma saikne, līguma ievērošana, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks, izaugsmes veicināšana, izaugsmes spēku mobilizācija. – Sk. 2011. gada februāra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 72. f. lpp. (paredzamās problēmas ESM veikto otrreizējo tirgus pirkumu gadījumā), 2011. gada aprīļa Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 53. f. lpp. (pasākumi, lai izvairītos no turpmākām valsts parāda krīzēm), 2011. gada jūlija ECB mēneša pārskatu, 76. f. lpp. (detalizēts izklāsts; noderīgi pārskati, novērtējums; atsauces uz literatūru), 2011. gada novembra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 76. f. lpp. 43 (prēmijas par cūku valdības obligācijām kopš 2009. gada), ECB 2012. gada pārskats, 150. f. lpp. (Līguma stāšanās spēkā; vienošanās par ESM finansiālās ietekmes stiprināšanu; valstu un valdību vadītāju turpmākie lēmumi), Deutsche Bundesbank 2012. gada februāra mēneša pārskats, 66. f. lpp. (ESM prezentācija un novērtējums).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/