Sieviešu nodarbinātības līmenis

Sieviešu īpatsvars darbaspēkā. Šī daļa cita starpā ir atkarīga no makroekonomiskās situācijas; ECB to uzrauga saskaņā ar divu pīlāru principu. Ekonomikas un monetārajā savienībā pēc finanšu krīzes, sākot no 2007. gada, ievērojami palielinājās sieviešu līdzdalība darba tirgū. – Sk. darbaspēka potenciāls, darba tirgus elastības bezdarba līmenis, Balassa-Samuelsona efekts, sieviešu nauda, ārpakalpojumi, minimālās algas bezdarbs, darba sludinājumu indekss, izaugsmes un nodarbinātības saikne. – Sk. 2013. gada augusta ECB Mēneša Biļetenu, 77. lpp. (sieviešu nodarbinātības līmenis EMS kopš 2007. gada palielinājies), 2013. gada novembra ECB Mēneša Biļetenu, 82. lpp. un turpmāk (atjauninājums; daudzi salīdzinoši pārskati).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Sieviešu nodarbinātības līmenis“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/sieviesu-nodarbinatibas-limenis/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

5 Seitenaufrufe dieser Seite