Schopengeld (maksa par apaļo kokmateriālu)

Vecākos dokumentos tā bija cena par ļoti kvalitatīvu apaļu kokmateriālu (= schopen), vēlams, kļavu, no kuras liekšķermeņi izgatavoja liekšķeres un pavārnīcas. – Tā kā kļavas koksne bija dārga, karošu darinātājiem bieži nācās izmantot bērza koksni. Bērza koka karote, kas izgatavota no bērza koksnes, lietošanas laikā kļūst netīri pelēka un raupja. Savukārt no kļavas izgatavotās preces pakāpeniski kļūst zeltaini dzeltenas un ļoti gludas. – Līdz aptuveni 1820. gadam privātmājās bija izplatītas koka karotes; kopš tā laika koka karotes tirgū nomainīja lēti skārda trauki no riteņmašīnām. – Skatiet naudu par laikapstākļiem.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Schopengeld (maksa par apaļo kokmateriālu)“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/schopengeld-maksa-par-apalo-kokmaterialu/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

9 Seitenaufrufe dieser Seite