Gan pērkot, gan pārdodot (īso) pamatā esošo nestandartizētu nākotnes līgumu, līguma noslēgšanas brīdī jūsu rīcībā jābūt noteiktai naudas summai. Tas parasti atbilst procentiem no noslēgtā līguma kopējās vērtības, ko pieprasa banka. – Turklāt līguma darbības laikā periodiski tiek aprēķināta mainīgā starpība. To aprēķina no grāmatvedības peļņas vai grāmatvedības zaudējumiem, kas rodas no līguma vai pamatā esošā aktīva vērtības izmaiņām tirgus cenās. Grāmatvedības zaudējumu gadījumā (mainīgā marža) mainīgā marža var vairākas reizes pārsniegt sākotnējo maržu. – Sk. Eiropas pamatlīgumu, nākotnes līgumu tirgus, darījuma partneris, centrālā iestāde, maržas pieprasījums, Maržinālais segums, maržinālais nodrošinājums, maržinālais pieprasījums, maržinālais līgums, iespējas līgums, preču nākotnes līgums, mainīgā marža. – Sk. 2006. gada jūlija Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 63. lpp. un turpmāk (maržu ietekme uz finanšu tirgu kopumā).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/