Plānota, brīvprātīga atturēšanās no pašlaik pieejamo maksāšanas līdzekļu tērēšanas – dažkārt arī saistībā ar materiālām precēm (materiālām precēm, fiziskām precēm) – un – to uzkrāšana – ar mērķi tos izmantot vēlāk, labāk un piemērotāk. – Brīvprātīga naudas atlicināšana, atsakoties no kārtējiem tēriņiem, ir kaut kas kopīgs taupībai ar skopumu un alkatību. Taču taupības gadījumā uzkrāšana notiek pavisam citu iemeslu un mērķu dēļ. Taupības cēlonis un nolūks ir iespēja un vēlme to vēlāk izmantot labāk un efektīvāk nekā pašlaik, nevis vēlme iegūt bagātību, kas rodas no pārvērtēšanas. Tādējādi taupība rodas kā rīcība, kas izriet no pareizas izpratnes par lietu (rīcība, pamatojoties uz pareizu izpratni par lietu) un no saprātīga cilvēka morāli labiem mērķiem. Tāpēc tas ir morāls tikums, kas palīdz cilvēkam izveidot pareizas attiecības un kārtību attiecībā pret naudu un materiālajām vērtībām, pakārtojot tās cilvēkam un viņa mērķim. Tāpēc ir pilnīgi pareizi praktizēt taupību jau bērnu audzināšanā un aprūpē. – Skatīt Argyromanie, Chremagogik, Geldethik, Geldglaube. Naudas taupīšanas uzvedība, naudas psiholoģija, naudas lepnums, harpax, uzkrājumu veidošana, patērētāju tēriņi, patērētāju nauda, uzkrājumu veidošana kontā, mamonisms, nākotnes vajadzību minimālais novērtējums, mizohrematisms, alternatīvās izmaksas, poliplūsija, uzkrājumi, uzkrājumu maltītes, uzkrājumu likme, piesardzība, piesardzība.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/