Uzņēmumā kopumā un jo īpaši iestādē visi iekšējie un ārējie traucējumi, kas var traucēt uzņēmumam sniegt pakalpojumus un radīt zaudējumus. Galvenās riska kategorijas ir šādas: – personāls, tostarp vadība un uzraudzības padome, – organizācija visplašākajā nozīmē, – izmantotā tehnoloģija un – ārējā ietekme (risks, ka cilvēciskas kļūdas vai vadības kļūdas, izmantotās tehnoloģijas trūkumi vai organizācija visplašākajā nozīmē radīs neparedzētus zaudējumus. Tas attiecas gan uz iekšējiem, gan ārējiem notikumiem). – Saskaņā ar Bāzeles II noteikumiem operacionālais risks ir jānodrošina ar pašu kapitālu, pamatojoties uz individuāli noteiktiem kritērijiem. Tomēr ir strīds, vai operacionālos riskus var mazināt ar papildu pašu kapitāla palīdzību. – Saskaņā ar Bāzeles II noteikumiem iestādēm ir arī pienākums novērtēt uzņēmumam raksturīgo risku saskaņā ar ļoti specifiskām metodēm. Atbilstošas novērtēšanas metodes ir iekļautas tagad pieņemtajā Kapitāla pietiekamības direktīvā (KPD). Detalizēti ir paredzētas trīs procedūras, ar kuru palīdzību iestādes var noteikt, cik lielam pašu kapitālam tām vismaz jābūt, lai adekvāti segtu operacionālo risku. Tās ir – pamatrādītāju pieeja, – standarta pieeja un – pilnveidotā mērīšanas pieeja (AMA). – Skatīt kontagiozitātes ietekmi, defektus, pienācīgu rūpību, kļūdu toleranci, zibens katastrofu, uzņēmējdarbības nepārtrauktību, informācijas nodrošināšanu, IT riskus, kapitāla pietiekamības direktīvu, katastrofu risku, valsts risku, “markto-model” pieeju, modeļu darba grupu, pandēmiju, fiktīvos riskus, reitingu posmus, juridiskos riskus, reputācijas risku, atlikušo risku, risks, banku risks, risks, risks, personāla risks, risks, uzņēmuma specifiskais, riska kapitāls, ekonomiskais, riska kultūra, riska un maksātspējas novērtējums, uzņēmuma specifiskais, riska novēršanas politika, elektrības risks, sistēmas risks, tehnoloģiju risks, pārneses riski, uzvedības risks, zaudējumu notikums, videokonference, uzturēšanas laiks. – Sk. 2001. gada aprīļa Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 28. lpp., 2004. gada septembra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 86.f. lpp. (operacionālā riska traktējums saskaņā ar Bāzele II; 87. lpp. pārskats), 2005. gada janvāra ECB mēneša pārskatu, 54. lpp. (Bāzele II), BaFin 2004. gada pārskatu, 100. lpp. un turpmāk (riska mērīšanas procedūras praksē; nozares darbība AMA), BaFin 2005. gada pārskatu, 121. lpp. 115 (SolvV skaidri noteiktas kapitāla prasības operacionālajam riskam), BaFin 2007. gada pārskats, 135.f. lpp. (jauni AMA apstiprinājumi), BaFin 2008. gada pārskats, 132.f. lpp. (uzlabotās mērīšanas pieejas apstiprināšanas procedūra; diskusijas par pamatrādītāju pieeju), BaFin 2009. gada pārskats, 152.f. lpp. (Deutsche Bundesbank un BaFin kopīgs pētījums par iestādēm, kas izmanto pamatrādītāju pieeju), BaFin 2010. gada pārskats, 152.f. lpp. 165 (vēl citas iestādes ir saņēmušas apstiprinājumu AMA izmantošanai), kā arī attiecīgo BaFin gada pārskatu, nodaļu “Banku, finanšu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu iestāžu uzraudzība”, sadaļu “Uzraudzības pasākumi”, Deutsche Bundesbank 2006. gada jūnija mēneša pārskatu, 36.f. lpp. (atkarība no konkrētas IT sistēmas kā īpašs koncentrācijas riska veids), Deutsche Bundesbank 2007. gada decembra mēneša pārskatu, 36.f. lpp. 64 (modeļa riska standarti), Deutsche Bundesbank 2009. gada janvāra mēneša pārskats, 73. lpp. (AMA pieejas komponenti), 2011. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 23. lpp. un turpmāk (valsts risks ietekmē abas banku bilances puses, ņemot vērā valsts parāda krīzi EMS), ECB 2012. gada pārskats, 133. lpp. (Kapitāla prasību direktīva un Eiropas Komisijas regula [CRD IV/CRR]).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/