Finanšu tirgū kopumā – dažādu parāda vērtspapīru veidu ienesīguma starpība. – ECB jo īpaši arī starpību starp uzņēmumu obligāciju ienesīgumu, no vienas puses, un valdības obligāciju ienesīgumu, no otras puses. Valdības obligāciju ienesīgums uzrādīts ECB attiecīgā mēneša pārskata sadaļā “Euro zonas statistika”, sadaļas “Finanšu tirgi” apakšsadaļā “Valdības obligāciju ienesīgums” – daļēji salīdzinoši ar ASV un Japānu. – Īpašs pasākums finanšu tirgu stabilitātes novērtēšanai. Šeit tiek aprēķināta starpība starp banku subordinētajiem parāda vērtspapīriem un valdības obligācijām. – Sk. attālumu līdz saistību neizpildes slieksnim, izspiešanu, termiņa prēmiju, obligāciju vērtību, uzņēmumu obligācijas. – Sk. ECB 2001. gada augusta Mēneša Biļetenu, 16. lpp. un turpmāk, ECB 2002. gada augusta mēneša pārskats, 66. lpp., ECB 2003. gada aprīļa mēneša pārskats, 20. lpp. (paskaidrojumi), ECB 2005. gada janvāra mēneša pārskats, 25. f. lpp. (ar pārskatiem), ECB 2005. gada jūnija mēneša pārskats, 33. f. lpp. (paskaidrotas atšķirības BBB reitinga uzņēmumiem), ECB 2006. gada septembra mēneša pārskats, 39. lpp. 41 (parasto un ar inflāciju saistīto obligāciju ienesīguma starpība), ECB 2006. gada novembra Mēneša biļetens (uzņēmumu obligāciju ienesīguma starpība; tirgus neaizsargātība pret pieaugošo implicēto svārstīgumu; pārskati), ECB 2007. gada oktobra Mēneša biļetens, 2007. gada 1. lpp. 37 ff. (ekonometriskais modelis obligāciju ienesīguma likmju starpību skaidrošanai), ECB 2008. gada maija Mēneša biļetens, 37. lpp. un turpmāk (valdības obligāciju ienesīguma likmju starpības kopš 1999. gada; pārskati, skaidrojošās pieejas), Deutsche Bundesbank 2008. gada decembra Mēneša biļetens, 37. lpp. 34 (investori ņem vērā attiecīgo valsts finanšu stāvokli arī euro zonā), ECB 2008. gada pārskats, 82. lpp. un turpmāk (attīstība kopš 1999. gada; pārskati), ECB 2009. gada jūlija mēneša pārskats, 31. lpp. un turpmāk (ienesīguma starpība finanšu krīzes laikā; euro zonas un ASV salīdzinājums; pārskati), ECB 2009. gada jūlija mēneša pārskats, 31. lpp. 75 (ilgtermiņa valdības obligāciju ienesīguma starpību iemesli euro zonā), Deutsche Bundesbank 2009. gada pārskats, 27. lpp. (euro zonas obligāciju sēriju ienesīguma starpības 2006.-2010. gadā), Deutsche Bundesbank 2010. gada pārskats, 27. lpp. 27 (vairāku ienesīguma likmju starpību salīdzinājums), Deutsche Bundesbank 2011. gada novembra mēneša pārskats, 43. lpp. (prēmijas par cūku valdības obligācijām kopš 2009. gada), ECB 2013. gada jūnija mēneša pārskats, 46. lpp. un turpmāk (detalizēts ienesīguma likmju starpību atspoguļojums kopš 2007. gada; daudzi pārskati; skaidrojošās pieejas), ECB 2014. gada maija mēneša pārskats, 73. lpp. un turpmāk (detalizēts ienesīguma likmju starpību atspoguļojums EMS kopš 1999. gada; daudzi pārskati; ECB pirkšanas programmas ietekme; atsauces).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/