valdības izdevumu daļa iekšzemes kopproduktā, ko mēra faktiskajās cenās un nosaka saskaņā ar noteiktiem valsts grāmatvedības noteikumiem. – Jo augstāka izdevumu attiecība, jo šaurāka ir tirgus spēku pārvaldītā tautsaimniecības daļa un jo vairāk tā ietekmē finanšu sektoru, kā arī jo vairāk tiek apgrūtināta monetārā politika. – Sk. budžeta deficīta attiecība, trešo vārtu nauda, fiskālā bremze, fiskālais referendums, fiskālā politika, budžeta deficīts, kredītu iesaldēšana, ilgtspēja, politikas saistību neizpilde, parāda bremze, parāda zāles, parāda attiecība, valdība, pusgads, Eiropas, jutīguma analīze, fiskālā, valdības parāda spiediens, labklājības valsts slazds, stabilitātes un izaugsmes pakts, nodokļu sloga attiecība, saulrieta nosacījums, fiskālā ilgtspēja, konstitūcijas pirmais pants, izaugsmes un parāda fakts, vēsturiskais, Vāgnera likums, “otro vārtu” nauda. – Sk. 2005. gada aprīļa Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 23. lpp. un turpmāk (detalizēti skaidrojumi), ECB 2006. gada oktobra mēneša pārskatu, 58. lpp. (prognoze līdz 2050. gadam, arī sadalījumā pa atsevišķiem izdevumu sektoriem un valstīm).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/