Mūsdienās nav apstrīdams, ka katrs ekonomikas cikls ir kaut kas unikāls, precīzāk sakot, ka tajā ir gan augšupejas, gan lejupslīdes cēloņi, – kas vismaz atbilstošā formā un sastāvā agrāk nepastāvēja. – Tas apgrūtina ekonomisko politiku kopumā un arī centrālajai bankai precīzi piemērot pasākumus ciklisko viļņu mazināšanai. Īpašas grūtības rodas, ja cikliskā krīze sakrīt ar finanšu krīzi, kā tas bija finanšu krīzes gadījumā, kas sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei. – Sk. prognozēšanas problēma, monetārā politika, stresa tests, atrunas, izaugsmes prognoze, tendenču prognozes, cikliskums. – Sk. 2010. gada jūnija Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 29. lpp. un turpmāk (detalizēts prognožu problēmu skaidrojums; pārskati; atsauces), ECB 2013. gada maija mēneša pārskatu, 77. lpp. (fundamentāls raksts par makroekonomisko prognožu ticamību; daudzi pārskati; atsauces).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/