Portugāles krīze

2011. gada sākumā kļuva skaidrs, ka Portugāle, kas ir Eurosistēmas dalībniece, ir tik ļoti parādā, ka tā diez vai spēs pati atgūt finanšu līdzsvaru. Tāpat kā Grieķijas un Īrijas gadījumā bija jāsagatavo palīdzības pakete; Vācijai bija jāsniedz garantija (sākotnēji) 15 miljardu eiro apmērā. – Tas izraisīja asu strīdu ne tikai Vācijā par to, kā rīkoties ar Portugāles palīdzību. Portugāles deputāti kā nepieņemamu bija noraidījuši savas sociālistu valdības programmu, kas paredzēja stingru taupības kursu ar tādiem pasākumiem kā ilgāks darba laiks un algu iesaldēšana. Fakts, ka no Eiropas nodokļu maksātājiem atkal tiek gaidīts, ka viņi maksās par tādas valsts pārstrukturēšanu, kura gadiem ilgi acīmredzami ir dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem, ir acīmredzami izraisījis plašās iedzīvotāju aprindās pieaugošu neapmierinātību ar Eiropu. Neapmierinātība īpaši pastiprinājās Vācijā, jo – līdzīgi kā Grieķijas krīzes gadījumā – Portugāles sabiedrība plaši vainoja “spēcīgās” eiro valstis, īpaši Vāciju un Nīderlandi, par savu nespēju un neveiksmēm. Pat akadēmiskajās aprindās tika apspriesta Eurosistēmas dalībnieka izstāšanās, kas līdz tam regulāri un formulēti tika raksturota kā “bezjēdzīga” vai “izslēgta”. – Sliktās ekonomiskās situācijas dēļ Portugālē pastiprinājās intelektuālā darbaspēka aizplūšana. Tikai 2011. gadā vien no Portugāles aizbrauca vairāk nekā 150 000 labi izglītotu jauniešu, no kuriem lielākā daļa devās uz Brazīliju un Angolu. Šie un citi apstākļi – inovācijas nav nekādas: no 52 000 Eiropā 2009. gadā piešķirto patentu Portugālē bija tikai 24 – liek domāt, ka Portugāle tuvākajā nākotnē nespēs nostāties uz kājām. – Sk. Bail-out, ClubMed, Ekart, Eiropas Stabilitātes mehānisms, Grieķijas krīze, Grieķijas krīze, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Stabilitātes mehānisms, Eiropas Savienības, Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakts, Ekart, Eiroobligācijas, Eiroobligācijas, Ekvarta politika, Ekonomiskais risks, Emisija patentu izsniegšana, Ekonomiskā solidaritāte, Eiropas Stabilitātes un izaugsmes pakts, Ekonomiskā solidaritāte, Ekonomiskā solidaritāte, Ekonomiskās solidaritātes plāns, Ekonomiskās solidaritātes politika, Ekonomiskās solidaritātes politika, Ekonomiskās solidaritātes politika, Ekonomiskās solidaritātes politika, Eiroobligācijas, Eiroobligācijas, kopēja, Eiroobligācijas, Dienvidu fronte, Dienvidu krīze, Eiropas Stabilitātes mehānisms, Eiropas Stabilitātes pakts, Statistikas iestāde, Parāda ražīguma un pārveduma savienība, Parāda ražīguma saikne, Līguma izpilde. – Sk. Vācijas Bundesbank 2011. gada aprīļa mēneša pārskatu, 53. lpp. un turpmāk (pasākumi, lai izvairītos no turpmākām valsts parāda krīzēm), ECB 2012. gada marta mēneša pārskatu, 109. lpp. un turpmāk (par valsts parādu Portugālē; daudzi pārskati; dažādas prognozes), Vācijas Bundesbank 2014. gada novembra mēneša pārskatu, 23. lpp. un turpmāk (darba tirgus Portugālē kopš 2008. gada; pārskati).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/