Valstīs ar federālu struktūru nacionālās valsts izdevumi laika gaitā pieaug straujāk nekā valsts veidojošo vienību izdevumi. – Iemesls tam ir tāds, ka centrālā valdība, pieņemot arvien vairāk tiesību aktu, pārņem arvien vairāk jautājumu; mazāku publisko tiesību subjektu (mazāku pavalstu: zemju, rajonu, pašvaldību) ieņēmumu avoti ir pārāk vāji. Tomēr, jo lielāka ir valdības budžeta daļa, jo spēcīgāka ir arī – valdības ietekme uz tirgus mehānismu un – spiediens uz centrālo banku. – Šis empīriskais likums (Empirem) ir nosaukts vācu finanšu politiķa Johannesa Popica (18841945) vārdā. Tomēr ekonomikas vēsturē tas ir pierādīts jau ļoti agrīnā pagātnē, piemēram, Babilonijā un Romas impērijā. – Sk. glābšana, budžeta deficīta attiecība, fiskālā politika, fiskālais referendums, budžeta deficīts, bērnu dienas aprūpe, megamānija, ilgtspēja, astoņkāji, Penroza teorēma, nodokļu konkurence, sinerģijas potenciāls, parāda attiecība, valdība, valdības parāds, Stabilitātes un izaugsmes pakts, subsidiaritātes princips, Vāgnera teorēma, Vāgnera teorija. Tiesību akti. – Likuma apstiprinājumu sk. arī attiecīgā ECB mēneša biļetena pielikuma “Euro zonas statistika” sadaļas “Valsts finanses” apakšsadaļā “Parāds”.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/