Ja vien nav noteikts citādi, pakalpojumu inflācija nozīmē to, ka pakalpojumu cenas parasti pieaug straujāk nekā preču cenas. Galvenie skaidrojumi ir šādi: – novecojošā sabiedrībā pieprasījums pēc medicīnas un aprūpes pakalpojumiem pieaug straujāk nekā piedāvājums, – produktivitātes pieaugums fiziskā kapitāla jomā ir lielāks nekā pakalpojumu jomā, ko pamatā nodrošina cilvēki, – konkurence preču tirgos parasti ir efektīvāka nekā pakalpojumu nozarē un – globālā ekonomiskā integrācija preču tirdzniecībā ir daudz ciešāka nekā pakalpojumu tirdzniecībā, kas, ja atvērtības līmenis ir augsts, rada spiedienu uz preču cenām. – Skatīt Deflācija, digitālā, Pakalpojumi, netirgus. – Sk. 2009. gada janvāra ECB Mēneša Biļetenu, 41. lpp. un turpmāk (skaidrots augstāks inflācijas līmenis pakalpojumiem salīdzinājumā ar precēm; pārskati), 2014. gada marta ECB Mēneša Biļetenu, 64. lpp. un turpmāk (pakalpojumu cenu ietekme uz SPCI; pārskati).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/