Parasti tas ir ārkārtas ekonomisks stāvoklis, kas pastāvīgi nosaka dzīves situāciju. Parasti izšķir – absolūtu nabadzību (nabadzību), kad nav iespējams apmierināt tādas pamatvajadzības kā ūdens, pārtika, apģērbs, pajumte, veselības aprūpe un izglītība. Citā definīcijā ir norādīta noteikta naudas summa, kas ir pieejama katram iedzīvotājam. Tā priekšrocība ir tā, ka var precīzi noteikt absolūto nabadzību. Saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem 2014. gadā 1,2 miljardiem cilvēku ienākumi bija mazāki par 1,25 ASV dolāriem dienā, tātad tie bija absolūti nabadzīgi. Attīstītajās valstīs ir arī relatīva nabadzība. Par to parasti runā, ja kādam ir ienākumi, kas ir mazāki par pusi no visu iedzīvotāju vidējiem ienākumiem (parasti relatīvo nabadzību mēra kā procentuālo daļu iedzīvotāju, kuru ienākumi ir mazāki par pusi no vidējiem ienākumiem). Šo nabadzīgo zemākās šķiras grupu dēvē arī par prekariātu. Visbeidzot, izjustā nabadzība (sociokulturālā nabadzība) attiecas uz tiem, kuri uzskata sevi par nabadzīgiem nevienlīdzīga sociālā statusa un nevienlīdzīgu sociālo attiecību dēļ, kas izpaužas kā sociālā atstumtība, atkarība un mazāka spēja piedalīties vai veidot nozīmīgas saiknes ar citiem cilvēkiem sabiedrībā, kā arī uz tiem, kuri dzīvo un darbojas pastāvīgās bailēs no gaidāmajām ekonomiskajām grūtībām. – Fenomens, ko nav iespējams izskaust pat bagātajās valstīs, ir intelektuālā nabadzība, kas raksturo prāta stāvokli, kurā valda neiedomājamība, domāšanas nabadzība, iztēles trūkums, īsi sakot, garlaicība un stulbums (vispārīgi tas attiecas uz intelektuālās attīstības aizkavēšanos). Eksperti intelektuāli nabadzīgo iedzīvotāju grupā pieskaita līdz pat divdesmit procentiem Vācijas iedzīvotāju. Šiem cilvēkiem tiek piedāvāti īpaši preses izdevumi (2014. gadā tikai viens tabloīds sasniedza gandrīz 18 % Vācijas iedzīvotāju vecumā no 14 gadiem jeb gandrīz 12 miljonus cilvēku) un televīzijas programmas.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/