1872. gadā starp Zviedriju un Dāniju tika noslēgts līgums, saskaņā ar kuru attiecīgo valstu monētas un vēlāk arī banknotes bija derīgas abās valstīs. Norvēģija, kas tajā laikā bija personālūnijā ar Zviedriju, bet kurai bija plašas pašpārvaldes tiesības, 1877. gadā arī pievienojās monetārajai savienībai. Pēc Skandināvijas monetārās savienības izveides Dānijas valūtu – impērijas talāru – un Zviedrijas un Norvēģijas valūtu – specie talāru – aizstāja ar decimālvalūtu 1 krona = 100 ēras. No tā brīža Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas kronas (kronas) tika mainītas 1:1:1. Savienībā apgrozībā bija trīs dažādas 5, 10 un 20 kronu zelta monētas. Skandināvijas Monētu savienībā bija iekļauta arī Islande, kas kopš 1380. gadā bija Dānijas īpašums. 1918. gadā Islande kļuva par atsevišķu karalisti un 1922. gadā ieviesa savas pirmās monētas. Savienība izjuka 1924. gadā, jo tās locekļu monetārās politikas mērķi bija atšķirīgi. – Sk. Eiropas Monetārā savienība, Monētu savienība, Latīņu valūta, Monētu līgumi.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/