Agrākos laikos skaitlis, kas norāda, cik daudz monētu var kalt no dārgmetāla svara vienības. – 1559. gadā imperators Ferdinands I ieviesa imperatora monētu kājā toreizējai Vācijai. No vienas svara zīmes – 233,856 g tīra sudraba (saskaņā ar mūsdienu mērvienībām – 233,856 g tīra sudraba) – tika kalti astoņi talāri (thaler: tā nosaukums cēlies no Bohēmijas pilsētas Joahimštāles, kurā atradās bagātīgas sudraba atradnes). – 1623. gadā tika ieviesta jaunā imperatora monēta. Viena sudraba marka tagad bija vērta deviņus dālderus un divus grašus. – Jau 1697. gadā tika panākta vienošanās par alvas kāju (Zinnische Fuss), kas tika nosaukta Zinnas klostera vārdā Magdeburgā, kur sanāca monētu kalšanas deputātu sapulce. Sudraba marka pieauga līdz 10 dālderiem un 12 grašiem. – Tam 1699. gadā sekoja Leipcigas pēda: tad tika kalts 12 dālderu sudraba marka. – 1823. gadā Prūsijā no firmas sudraba tika izkalti četrpadsmit talāri. – Atsevišķi, bez šīm imperatora monētām, apgrozībā bija neveselīgi daudz (katastrofāli daudz) citu monētu, ko izdeva monētu kalēji. – Pēc 1871. gada visās Vācijas federālajās zemēs talāru aizstāja ar marku (= viena trešdaļa talāra) par 100 feniņiem. 1999. gada sākumā euro aizstāja Vācijas marku kā likumīgu maksāšanas līdzekli.- Skatīt Monētu komisijas, Monētu savienība, Latīņu valūta, Monētu līgumi, Lielbritānijas mārciņa.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/