Centrālā banka izmanto ekonomiskos modeļus, lai veidotu priekšstatu par gaidāmo cenu līmeņa attīstību. Šādiem modeļiem pēc iespējas precīzāk jāatspoguļo cenu līmeņa, naudas piedāvājuma un citu ietekmējošo mainīgo, piemēram, valūtas kursa, jaunu ražošanas procesu ieviešanas vai vispārējo pamatnosacījumu pārmaiņu – ECB gadījumā galvenokārt jaunu dalībnieku uzņemšanas monetārajā kopienā – attiecības uz cenām. – Tomēr, tā kā modeļi vienmēr ir daudzšķautņainās realitātes vienkāršojumi, daudzi ietekmējošie mainīgie lielumi nav jāņem vērā. Joprojām ir strīdīgs jautājums par to, kuri modeļa mainīgie ir jāņem vērā un ar kādu svaru, un kurus var neņemt vērā. Tas kļūst par lēmumu pieņemšanas problēmu ikreiz, kad dažādi modeļi iesaka dažādus monetārās politikas pasākumus. – Sk. bremzēšanas ceļš, monetārā politika, galvenie dati, makroekonomika, Elizabetes jautājums, naftas cenu šoki, līdzsvara modeļi, dinamiski-stohastiskie, viesuļvētru šoki, ilglaicīga aizkavēšanās teorija, tirgus riska stresa tests, modeļa ticamība, modeļa nenoteiktība, šoki, strukturālie, taupības noteikums, strukturālā nenoteiktība, Teilora noteikums, nenoteiktība, VAR modelis, vārdiskais scenārijs. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2004. gada jūnija mēneša pārskatu, 16. f. lpp.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/