Obligāciju emitentam ir līgumā paredzēta iespēja – vai nu samaksāt no emisijas izrietošās saistības (procentu maksājumi, dzēšana) skaidrā naudā, vai arī – apkalpot tās, emitējot jaunas obligācijas, un tādējādi atlikt savas maksājumu saistības (vērtspapīri, kas maksā natūrā vai maksā natūrā, paredz, ka ieguldītāji saņem vairāk obligāciju naudas procentu vietā, kas novērtēti pēc nominālvērtības). – Šādas obligācijas bieži tiek izmantotas izpirkšanas darījumos ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru (šīs obligācijas tiek emitētas, lai palīdzētu finansēt lielos izpirkšanas darījumus ar aizņemto līdzekļu īpatsvaru). Pieredze rāda, ka saspīlējuma laikos finanšu tirgū, piemēram, paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes laikā, šādu dažādu termiņu obligāciju īpatsvars strauji pieaug. – Sk. maksājumu natūrā kredītu, parāda instrumentus Toogle. – Sk. 2007. gada aprīļa Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 21. lpp.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/