Maksa par cepšanu un maksa par ceptuvi

Bijusī maksa par sabiedriskās ceptuves izmantošanu lauku kopienās. Parasti cepeškrāsns apsilde nebija iekļauta. Nomniekam tas bija jānodrošina pašam par saviem līdzekļiem, līdzi ņemot kurināmo, agrāk ciemos lielākoties ar kūlu (skujkoku saišķiem). – Pēdējās desmitgadēs daudzās jaunattīstības valstīs ir izveidojušās kooperatīvās ceptuves, galvenokārt ar mērķi apturēt mežu izciršanu. – Skatiet akas naudu, liekšķermeņa naudu, mazgātavas naudu, ūdens naudu.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Maksa par cepšanu un maksa par ceptuvi“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/maksa-par-cepsanu-un-maksa-par-ceptuvi/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

10 Seitenaufrufe dieser Seite