Vācijā – agrāk publisko tiesību krājbanku centrālā iestāde; līdz 1998. gadam Bundesbankas statistikā saukta par Girozentrale (žirocentrs). Zemju bankas, ko Eiropas Komisija ir nosodījusi par konkurences kropļošanu, pašlaik tiek pārveidotas. Līdz 2005. gada vidum bija jāatsakās no esošajām valsts garantijām – tā sauktās Gewährträgerhaftung. Kopš tā laika attīstība ir bijusi mainīga, un tās beigas ir grūti novērtēt. Nav pilnīgi izslēgts, ka agrāk vai vēlāk Vācijā būs tikai viena iestāde (Top-Landesbank). SachsenLB bija spiesta apvienoties ar Landesbank Baden-Württemberg paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes laikā. – Daudzus gadus federālo zemju bankas finansēja projektus par dempinga cenām attiecīgās federālās zemes valdības labā. Tā kā ārkārtas gadījumā valsts iejaucās, federālo zemju banku kredītspēja bija augstākās klases, un aizdevumu refinansēšana bija attiecīgi lēta. Valdes un uzraudzības padomes amatus lielākoties ieņēma frakcionāri. Daudzos gadījumos šie frakcionāri sapņoja pārvērst savu iestādi par globālu spēlētāju, nevis rūpējās par aizdevumiem savā federālajā valstī. – Tomēr pāreja no priviliģētas valsts bankas uz normālu iestādi atklāja pavalstu banku struktūras trūkumus. Wesdeutsche Landesbank un Landesbank Baden-Württemberg 2007. gadā katra cieta zaudējumus aptuveni 1 miljarda eiro apmērā, bet Bayrische Landesbank zaudēja 1,9 miljardus eiro. Visos gadījumos bankas tika pārstrukturētas par nodokļu maksātāju naudu. Tas neļāva būtiski reorganizēt šo iestāžu bieži vien šķietami neskaidro uzņēmējdarbību, tostarp samazināt dažkārt ievērojamo pārprodukciju. – Sk. sakārtošana, Blind-Dove savienojums, naudas dedzināšana, biznesa modeļa analīze, galvinieka atbildība, gigabanka, tirgus mijieskaits, banku darbība, kopapdrošināšanas efekts, riska aizsardzības likums, centrālā iestāde, vertikalizācija, Westdeutsche Landesbank, centrālais fonds. – Sk. BaFin 2002. gada pārskatu, 63. lpp., BaFin 2003. gada pārskatu, 23. lpp., 91. lpp. un turpmāk, BaFin 2004. gada pārskats, 110. f. lpp. (pārstrukturēšanas pasākumi), BaFin 2005. gada pārskats, 25. f. lpp. (dažādu federālo zemju banku stratēģiju apraksts, lai pielāgotos jaunajai juridiskajai situācijai), BaFin 2006. gada pārskats, 19. f. lpp. (arī ārvalstu darījumi atkal virzās uz priekšu), BaFin 2009. gada pārskats, 135. f. lpp. (WestLB pārstrukturēšana; apstākļi, kas apdraud HSH Nordbank pastāvēšanu), BaFin 2011. gada pārskats, 159. lpp. (pavalstu banku kopumā slikts novērtējums), BaFin 2013. gada pārskats, 101. lpp. (pavalstu banku stāvoklis nedaudz uzlabojies), kā arī attiecīgā BaFin gada pārskata nodaļa “Banku, finanšu pakalpojumu sniedzēju un maksājumu iestāžu uzraudzība”.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/