Centrālās bankas politika, kas ir vērsta tikai vai galvenokārt uz naudas daudzuma nodrošināšanu, un nevis uz procentu likmēm vai gandrīz nemaz uz tām neattiecas. – Finanšu krīžu laikā, piemēram, Japānā pēc 1990. gada un visā pasaulē 2009. gadā, šī politika šķiet piemērots līdzeklis, lai izvairītos no kredītu trūkuma un mazinātu lejupslīdi. – Detalizēti ir vairāki veidi, proti, centrālā banka – pērk valdības obligācijas, kas paplašina naudas piedāvājumu; vienlaikus palielinātais pieprasījums kapitāla tirgū ir paredzēts, lai samazinātu ilgtermiņa vērtspapīru ienesīgumu un izdarītu spiedienu uz procentu likmju līmeni kopumā; – pērk uzņēmumu obligācijas un komercķīlas. Tādējādi, neraugoties uz likviditātes deficītu, likviditātes piegādi uzņēmumiem tieši garantē centrālā banka. Šo kvantitatīvās mīkstināšanas veidu – papildus valdības obligāciju iegādei – 2009. gada pavasarī izvēlējās ASV Federālo rezervju sistēma, lai gan tas nostāda neizdevīgākā situācijā mazos un vidējos uzņēmumus, kas nespēj emitēt un ir atkarīgi no banku aizdevumiem, t.i., acīmredzami rada negodīgu konkurenci; – pērk nodrošinātās obligācijas, kuru kvalitātei tiek izvirzītas īpašas prasības – piemēram, reitinga līmenis, atbilstība kā nodrošinājumam centrālajā bankā, attiecīgās emisijas apjoms; tādējādi iestādes var apmainīt šos procentus nesošos vērtspapīrus pret centrālās bankas naudu. 2009. gada jūlijā ECB no bankām nopirka ar aktīviem nodrošinātas obligācijas (segtās obligācijas, piemēram, Pfandbriefe) 60 miljardu euro vērtībā; – ECB nepērk vērtspapīrus, bet gan ņem tos kā nodrošinājumu banku likviditātes (centrālās bankas naudas) nodrošināšanai. Vienlaikus tiek atvieglotas prasības atbilstošajam nodrošinājumam (papīri, kas ir piemēroti refinansēšanai centrālajā bankā) un pagarināts termiņš, līdz kuram bankām šie aizdevumi jāatmaksā centrālajai bankai (repo darījumi). Šo kvantitatīvās mīkstināšanas veidu ECB izmantoja, pirms 2009. gada jūnijā tā iegādājās arī vērtspapīru obligācijas un nodrošinātās obligācijas 60 miljardu euro apmērā. Aprakstīto variantu sauc arī par “pasīvo kvantitatīvo mīkstināšanu” (pastiprināta kredītu atbalsta politika). To uzskata par labāko kvantitatīvās mīkstināšanas veidu. Pats fakts, ka likviditāti palielinošās refinansēšanas operācijas ir ierobežotas laikā, nozīmē, ka, beidzoties termiņam, nodrošinātā likviditāte atkal izplūst no sistēmas, t.i., ka izveidotā nauda atgriežas centrālajā bankā (automātiskā iziešanas operācija). Protams, ECB uzskatīja, ka tai pirmo reizi būs jāiepērk valdības obligācijas 2010. gada maijā Grieķijas krīzes laikā, jo tobrīd draudēja finanšu sistēmas sabrukums. – Jebkāda veida kvantitatīvās mīkstināšanas politikas trūkums ir tas, ka bankas saņemto likviditāti bieži vien neizmanto, kā paredzēts šajā pasākumā, lai izsniegtu aizdevumus klientiem, bet gan lai palielinātu savas finanšu rezerves vai pat ieguldītu lēto naudu ārvalstīs, lai nopelnītu procentus. Galu galā nauda nesasniedz reālo ekonomiku, kā patiesībā bija paredzēts ar šo pasākumu. Jebkurā gadījumā ieguldījumus diez vai stimulē kvantitatīvā mīkstināšana. Turklāt mākslīgi pazeminātās procentu likmes nozīmē zaudējumus noguldītājiem. Ir aprēķināts, ka tikai banku noguldījumu diētiskā ienesīguma dēļ Vācijas iedzīvotāji zaudēja 36 miljardus euro gadā, un tas nozīmē, ka viņiem nācās sniegt ievērojamu ieguldījumu, lai pārvarētu finanšu krīzi, kas sekoja paaugstināta riska kredītu krīzei. – Visbeidzot, finanšu vēsture neapšaubāmi māca, ka lēta nauda agri vai vēlu izraisa spekulatīvus burbuļus. – Sk. pārspīlējums, centrālās bankas, pirkumi, centrālās bankas, bazuka, bilances korekcija, asins nodeva, carry trades, segtās obligācijas, deficīta finansēšanas aizliegums, diētas peļņa, trīs gadu termiņš, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, finanšu krīze, slogs, Frīdmena tēze, nauda pēdējās instances aizdevējs, kredītu krīze, kredītu atbalsts, pagarināts, Largheza, likviditātes slazds, fiksētas procentu likmes izsoles, nodrošinājums, tirgojams, dienvidu fronte, slēpta politika, pārdale, centrālās bankas izraisīta, zaudējumu un aizdevuma attiecības, pilnīga piešķiršana, divpadsmit mēnešu izsoles. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2008. gada pārskatu, 34. lpp. un turpmāk (ECB likviditātes nodrošināšana finanšu krīzes laikā), ECB 2009. gada marta mēneša pārskatu, 31. lpp. un turpmāk (pārskati par 2004.-2008. gadu), ECB 2008. gada pārskatu, 113. lpp. un turpmāk (likviditātes nodrošināšanas pasākumu izklāsts finanšu krīzes laikā), ECB 2009. gada jūnija mēneša pārskatu, 37. lpp. un turpmāk (detalizēti ECB pasākumi; pārskati), ECB 2009. gada jūlija mēneša pārskatu, 113. lpp. 85 ff (ECB monetārā politika finanšu krīzes laikā; pārskati), ECB 2009. gada augusta mēneša pārskats, 37. ff lpp. (Pirmās ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas ar viena gada termiņu ietekme), Deutsche Bundesbank 2009. gada augusta mēneša pārskats, 46. lpp. (ECB veiktā nodrošināto obligāciju iegāde; pārskati), ECB 2009. gada decembra mēneša pārskats, 39. ff lpp. (Likviditātes nodrošinājums no 2007. gada augusta līdz 2009. gadam; pārskati), Deutsche Bundesbank 2009. gada pārskats, 46. lpp. (kvantitatīvās mīkstināšanas ietekme; pārskati), ECB 2009. gada pārskats, 17.f. lpp. (īpašo pasākumu uzskaitījums un novērtējums), Finanšu stabilitātes 2009. gada pārskats, 93. lpp. un turpmāk (visu īpašo monetārās politikas pasākumu novērtējums; detalizēts izklāsts; daudzi pārskati), ECB 2010. gada janvāra mēneša pārskats, 67. lpp. un turpmāk (ECB monetārā politika finanšu krīzes apstākļos; atsevišķu pasākumu uzskaitījums un novērtējums), ECB 2010. gada jūnija mēneša pārskats. 24. lpp. un 33. lpp. un turpmāk (dramatiskā situācija finanšu tirgos lika ātri iejaukties ECB), ECB 2010. gada augusta mēneša pārskats, 34. lpp. un turpmāk (izvērtēta nodrošināto obligāciju iegādes programma; pārskati), ECB 2010. gada pārskats, 19. lpp. un turpmāk (pasākumu kopsavilkums ar pamatojumu), 2011. gada Finanšu stabilitātes pārskats, 21.f lpp. (tiks saglabāts pilns piešķīrums ECB refinansēšanas operācijās).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/