Kaldora-Hiksa kritērijs (Kaldora-Hiksa kritērijs)

Jebkurš ekonomikas politikas pasākums, tostarp centrālās bankas politika, rada vispārējās sabiedrības labklājības pieaugumu tikai tad, ja cilvēki, kuru labklājība palielinās, var pilnībā kompensēt tos, kuri labklājību zaudē, bet joprojām saņem daļu no sākotnējā labklājības pieauguma (jebkurš ekonomikas politikas pasākums uzlabo vispārējo ekonomisko labklājību tikai tad, ja tie, kuri iegūst, var kompensēt tos, kuri zaudē, un joprojām ir labklājībā). ECB īstenojot krīzes politiku, kā pamatojums tika izmantots Kaldora-Hika kritērijs. Tomēr Kaldora-Hiksa kritērijs klusējot pieņem vienveidīgu sabiedrību, valsti. Taču EMS nav valsts šādā nozīmē. – Sk. augstprātība, centrālā banku sistēma, bailes, perversums, pirkumi, centrālā banku sistēma, bail-out, bazuka, šantāžas potenciāls, eiroobligācijas, ECB grēks, morālais kaitējums, zema procentu likme, kodola opcija, nulles procentu likme, perpetuum mobile, C plāns, renacionalizācija, monetārā politika, glābšana, inflācija, piespiedu ekspropriācija.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Kaldora-Hiksa kritērijs (Kaldora-Hiksa kritērijs)“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/kaldora-hiksa-kriterijs-kaldora-hiksa-kriterijs/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

4 Seitenaufrufe dieser Seite