Apgalvojums, ka augsts inflācijas līmenis var izraisīt ekonomikas uzplaukumu. Nepareizs secinājums: – krīzes laikā kopējais pieprasījums samazinās; tas notiek tāpēc, ka nauda tiek uzkrāta; – lai palielinātu kopējo pieprasījumu, patērētājiem ir jātērē vairāk naudas; – lai piespiestu patērētājus tērēt, centrālajai bankai ir jānosaka ļoti augsts inflācijas mērķis; tā rezultātā mājsaimniecības tērē naudu, jo inflācijas dēļ tā zaudētu pirktspēju, un rodas lielāks pieprasījums. – Vēlākajai inflācijai būtu arī tāda priekšrocība, ka, nominālajai algai esot neelastīgai, samazinātos reālās algas, kas stimulētu nodarbinātību. – Turklāt augstāks inflācijas līmenis samazina arī valdības uzkrātā parāda slogu. – Tāpēc šī domu ķēde ir kļūdaina, jo ir pierādīts, ka faktiskā privāto mājsaimniecību uzvedība ir atšķirīga. Ja viņi baidās no inflācijas, viņi pāries uz citu valūtu, piemēram, CHF vai USD, vai iegādāsies zeltu un nekustamo īpašumu. Tas veicina spekulatīvo burbuļu veidošanos, savukārt patēriņa izdevumi PER SALDO faktiski samazinās. – Sk. inflācijas kompensācija, inflācijas gaidas, inflācijas un izaugsmes attiecība.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/