Vienošanās starp sarunu pusēm darba tirgū, saskaņā ar kuru darba alga, par kuru panākta vienošanās, tiek automātiski koriģēta atbilstoši inflācijai, ko parasti mēra ar dzīves dārdzības indeksu. Centrālās bankas uz šādiem līgumiem raugās ar aizdomām. Tas ir tāpēc, ka daudzos gadījumos lielāki maksājumi tika veikti ārvalstīs, piemēram, kad pieauga naftas cena un kopumā palielinājās izdevumi par importētām precēm. Tagad šī nauda vairs nav pieejama sadalei mājās. Finanšu žurnālistu valodā tas ir “aprijis”. Tādējādi eskalācijas klauzula izraisa turpmāku inflācijas pieaugumu: tiek iedarbināta algu un cenu spirāle. – Euro zonā šādas indeksācijas klauzulas pašlaik (2013. gada beigās) ir spēkā septiņās dalībvalstīs (Beļģijā, Francijā, Spānijā, Luksemburgā, Kiprā, Slovēnijā, Kiprā un Maltā), kas veido aptuveni 16 % no SPCI. ECB atkārtoti pieprasa atcelt attiecīgos darba līgumus. – Sk. naftas cena, inflācija, importētā nafta, naftas cena, naftas cenu izlīdzināšana, naftas cenu šoki, petrodolārs, preču cenas, šoki, strukturālie šoki, elektrības cena, sekundārā ietekme, automatizēti. – Sk. 2008. gada maija ECB Mēneša Biļetenu, 55. lpp. un turpmāk (algu indeksācija euro zonā; detalizēts pārskats).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/