Sena monēta, kas kalpoja kā maksāšanas līdzeklis, īpaši Vācijā, Austrijā un Nīderlandē. Pretēji nosaukumam, tās metāls ne vienmēr bija zelts. – Vecā guldeņa pirktspēju – un tas attiecas arī uz visām pārējām naudas vienībām – var aprēķināt tikai pēc vietējās dienas strādnieka, ko vecajos dokumentos dēvē arī par diëtarius, diurnist, lidl un diëist, ienākumiem. To nevar iegūt, izmantojot “atkārtotu savienojumu”, t. i., vairāk vai mazāk precīzas pārrēķinu tabulas. – Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ekonomikas vēsturē ir noteikt vecākos dokumentos minētās summas pirktspēju, kas izteikta guldeņos vai citās naudas vienībās. No 1600. līdz 1850. gadam vien mūsdienu Vācijā apgrozībā bija labi trīsdesmit dažādi guldeņi, kas viens pēc otra un dažkārt viens otram blakus bija maksāšanas līdzekļi. Diemžēl ir fakts, ka vislielākās kļūdas bieži vien rodas, norādot vērtības, un ka pat pazīstami vēsturnieki norāda pilnīgi nepareizas summas. – Nīderlandes naudas vienība (NLG) līdz EUR ieviešanai 1999. gadā. – Skatīt Amalfiner, Dareiko, Florentiner, Münze, historische, MünzenParadoxon, Numismatik, Stater, Verbittsgeld.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/