2010. gada 23. aprīlī Grieķijai, eirozonas dalībvalstij ar gandrīz vienpadsmit miljoniem iedzīvotāju, nācās lūgt finansiālu palīdzību eirozonas kaimiņvalstīm un Starptautiskajam Valūtas fondam. Valsts praktiski atradās uz valsts bankrota sliekšņa. Daudzus gadus patēriņš ievērojami pārsniedza ražošanu. Tāpēc valsts parāds, kas uzkrāts, aizņemoties ārvalstīs, pieauga līdz galvu reibinošām (satriecošām) augstumiem. Finanšu tirgū Grieķija praktiski nevarēja izvietot jaunas obligācijas pēc tam, kad kļuva zināms, ka valsts izdevumu un ieņēmumu iztrūkums 2010. gadā tiek lēsts vismaz 15 % apmērā (Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktais maksimālais apjoms ir 3 %). – Palīdzības pakete Grieķijai izraisīja strīdus par to, vai šāds drošības tīkls nerada nepareizus signālus citām vājākajām euro zonas dalībvalstīm. Ja valsts zina, ka ārkārtas situācijā tā saņems atbalstu, tad valdība atturēsies no nevēlamu pasākumu veikšanas (piemēram, valsts izdevumu samazināšanas, ko nevar finansēt no sava ekonomiskā spēka, nodokļu paaugstināšanas, ilgāka darba laika, pensionēšanās vecuma paaugstināšanas). – Finanšu tirgus vienlīdzīgu konkurences apstākļu princips tika nopietni pārkāpts, īstenojot glābšanas pasākumus. Daudzas (īpaši Francijas) iestādes bez vilcināšanās iegādājās Grieķijas valdības obligācijas, jo to ienesīgums bija vilinošs. Citas bankas no šīm obligācijām izvairījās, jo skaidri novērtēja augsto zaudējumu risku. To konkurentu glābšana, kuri riskē, protams, radīja neizdevīgāku situāciju piesardzīgajām iestādēm, kuras pamatoti uzskatīja sevi par zaudētājiem. – Radās arī jautājums, cik lielā mērā un cik ilgi citu dalībvalstu iedzīvotāji būs gatavi maksāt par citu EMS valstu deficītu, citiem vārdiem sakot, ka virsroku gūs politiskie spēki, kas bija izvirzījuši sev mērķi likvidēt monetāro savienību. – Visbeidzot, ar bažām tika uztverts, ka Starptautiskais Valūtas fonds atbalsta valsti, kura nonākusi grūtībās nevis parādu ārvalstu valūtā (xeno valūtā), bet gan pārmērīgu parādu dēļ savā valūtā, proti, euro. – Izrādījās, ka bija kļūdains vērtējums, ka tāda maza dalībvalsts kā Grieķija nevarētu apdraudēt lielo kopainu, proti, Ekonomikas un monetāro savienību. – Ir vērts pieminēt, ka līdz ar eiro Grieķijas iedzīvotāji pirmo reizi nesenajā vēsturē ieguva stabilu valūtu, bet tagad valsts bankrota iemeslus daudzi piedēvē citiem (bet galvenokārt Vācijai). Turklāt Grieķijas dalība eirozonā samazināja procentu likmes līdz iepriekš valstī nedzirdēti zemam līmenim. Tas stimulēja aizņemšanos, bet, kā izrādījās, diez vai investīcijas, lai uzlabotu un paplašinātu kapitāla krājumu un tādējādi stiprinātu konkurētspēju. Drīzāk liela daļa aizdevumu tika piešķirta luksusa patēriņam (īpaši dārgu automašīnu un jahtu iegādei) un nerentablām ēkām. (Vispārējie) streiki, gājieni un masu mītiņi bija vērsti pret valdības izdevumu samazināšanu un ekonomikas pielāgošanu vidējam Eiropas līmenim. – Grieķijas izstāšanās no eirozonas, ko pieprasīja daudzi, tika uzskatīta par ļoti bīstamu, kaut vai tāpēc, ka Īrija, Portugāle, Spānija un, iespējams, Itālija varētu sekot tās piemēram. Vācijas bankām 2010. gadā bija ļoti lielas prasības pret Itāliju un ClubMed. Tās vienas nakts laikā kļūtu par ārvalstu valūtas prasībām apšaubāmā vietējā valūtā, kas varētu izraisīt Vācijas banku sabrukumu. Turklāt pārējā euro vērtība būtiski pieaugtu. Lai izvairītos no šādām ķēdes reakcijām, tika nolemts Grieķijai sniegt plašu un aizvien jaunu finansiālo palīdzību. – 2012. gada marta sākumā Grieķijas valdības obligāciju turētāji tika “brīvprātīgi piespiesti” atteikties no pusi no savām prasībām. Taču vismaz ECB, veicot pretrunīgi vērtētos monetārās politikas tiešos darījumus, 2014. gada sākumā tās portfelī bija Grieķijas valdības obligācijas ar vairāk nekā divdesmit procentiem Grieķijas. – Sk. izlīdzināšanas automātisms, investoru streiks, glābšana, bilances korekcija, vainošanas spēle, ekspropriācija, aukstums, šantāžas potenciāls, eiroobligācijas, Eiropas parādu aģentūra, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, Eiropas Stabilitātes mehānisms, Eiropas Valūtas fonds, iespējamais parāds, EMS eksplozija, ECB bilance, finanšu stabilitāte, Frīdmena tēze, zelta nodrošinājums, zelta upuris, Grexit, savstarpējs spiediens, fiskālā konsolidācija, Īrijas krīze, Neiro, politikas skava, politikas saistību neizpilde, glābšana, atmaksas efekts, parāda atmaksājamība, solidaritāte, finanses, īpašas aizņēmuma tiesības, bloķēts konts, valsts parāda spiediens, Stabilitātes un izaugsmes pakts, fundamentāla kļūda, pārvaldības sistēma, strukturālās reformas, pārvedumu savienība, pārmērīgs pieprasījums, makroekonomika, bagātības nodoklis, parāda un ražīguma saikne, līguma ievērošana, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks fakts, piespiedu ekspropriācija. – Sk. ECB 2010. gada maija mēneša pārskatu, 50. f. lpp. (Grieķijas uzsāktie pasākumi Māstrihtas kritēriju izpildei), Deutsche Bundesbank 2010. gada maija mēneša pārskatu, 12. f. lpp. (kritiski komentāri par garantijām Grieķijas glābšanas programmas gaitā), ECB 2010. gada jūnija mēneša pārskatu, 38. f. lpp. (gandrīz notikušais finanšu sistēmas sabrukums maija sākumā Grieķijas problēmu dēļ), Deutsche Bundesbank 2010. gada jūlija mēneša pārskatu, 23. lpp. ff. (par pamatrādītājiem), 49. lpp. (Grieķijas krīzes ietekme uz euro maiņas kursu), Deutsche Bundesbank 2010. gada augusta mēneša pārskats, 43. lpp. (2009. un 2010. gada desmit gadu valdības obligāciju ienesīguma atšķirības), ECB 2010. gada pārskats, 21. lpp. (ECB pasākumu pamatojums), BaFin 2010. gada pārskats, 15. lpp. un turpmāk (tur arī pārskati par Grieķijas valdības obligāciju termiņu un ienesīgumu), Deutsche Bundesbank 2011. gada jūnija mēneša pārskats, 21. lpp. (valdības obligāciju ienesīguma starpība euro zonā; pārskati; skaidrojošās pieejas), 2011. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 18. lpp. un turpmāk (detalizēti atbalsta pasākumi), Deutsche Bundesbank 2011. gada novembra mēneša pārskats, 43. lpp. (Cūku valdības obligāciju prēmijas kopš 2009. gada), BaFin 2011. gada ziņojums, 86. lpp. un turpmāk, 117. f. lpp. (Grieķijas valdības obligāciju norakstīšanas jautājumi), BaFin 2012. gada pārskats, 19. lpp. (atbalsta pasākumu uzskaitījums).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/