Fiskālā krīze

Ja vien nav noteikts citādi, ar to saprot faktu, ka valsts budžets ir sasniedzis parāda robežu, kas rada nopietnus traucējumus valsts ekonomikā kopumā. – Katra budžeta krīze prasa, lai valdība jau iepriekš veiktu nevēlamus pasākumus, piemēram, samazinātu sociālos pabalstus, likvidētu darbavietas valsts dienestos vai paaugstinātu nodokļus. Tāpēc politiķiem, kuri vēlas tikt atkārtoti ievēlēti, ir visi iemesli, lai saimniekotu piesardzīgi un izvairītos no budžeta krīzes. – No otras puses, politiķi, kuri budžeta krīzes gadījumā var cerēt, ka citas valdības vai pat, kā tas ir euro zonā, centrālā banka sniegs viņiem finansiālu palīdzību, rīkosies mazāk disciplinēti. Tāpēc gaidāmā palīdzība no citām valstīm kavē finansiālā līdzsvara nodrošināšanu. Tas ļaus vieglprātīgiem politiķiem slēpt patieso valsts finanšu stāvokli un izvairīties no pasākumiem, kas varētu apdraudēt viņu atkārtotu ievēlēšanu. – Sk. glābšana, centrālās bankas, glābšana, glābšanas pasākumi, vainas meklēšana, deficīta finansēšanas aizliegums, Grieķijas krīze, atbildība, fiskālais deficīts, fiskālās normas, fiskālā konsolidācija, kontroles konts, morālais kaitējums, pusgads, Eiropas, solidaritāte, finanses, valsts parāda krīze, Stabilitātes un izaugsmes pakts, līgumu ievērošana. – Sk. 2012. gada novembra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 22. lpp. un turpmāk (valdības budžeta deficīts euro zonā kopumā un problemātiskajās valstīs; pārskati).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/