– Ekonomiskās aktivitātes vājināšanās, kad valsts aizvien vairāk izņem līdzekļus no ekonomikas tirgus sektora. – Stāvoklis ekonomikā, kad valstij ir jāsamazina pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, galvenokārt pārmērīga valsts parāda dēļ (situācija, kad valsts izdevumi ir nelieli, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi; tas notiek augsta budžeta deficīta dēļ, kas prasa samazināt valsts izdevumus). – Aukstā progresija (bracket creep): nodokļos netiek ņemts vērā ar inflāciju saistītais peļņas un ienākumu pieaugums. Progresīvo nodokļu dēļ arvien vairāk nodokļu maksātāju nonāk augstākā nodokļu kategorijā (nodokļu sliekšņi netiek koriģēti atbilstoši inflācijai, jo progresīvo nodokļu dēļ automātiski palielinās nodokļu ieņēmumi). – Sk. Izspiešana, Fiskālā likme, Luga un maldināšanas tēze, Progresija, Aukstums, Rikardo efekts, Valsts parāds, Patēriņu samazinošs, Valsts parāda un procentu attiecība, Parāda attiecība, Valsts, Vāgnera likums, Vājināšanās inflācija.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/