Inflācijai pieaugot, reālā alga samazinās (reālie ienākumi: nominālā alga mīnus cenu pieaugums). Tāpēc uzņēmumi pieprasa papildu darbaspēku, kas palielina nodarbinātību. Tāpēc inflācija palielina nodarbinātību. – Tomēr šis secinājums ir acīmredzami nepatiess. Jo – uzņēmumus nepārsteidz augstāks inflācijas līmenis, kaut vai tikai tāpēc, ka pieaug ēdienkartes izmaksas. – Arodbiedrības savu biedru spiediena ietekmē diez vai varēs ilgi paciest inflācijas izraisīto ienākumu samazināšanos, un tās ļoti ātri virzīs augstākus koplīgumus, jo pieredze ir iemācījusi tām pārmērīgi kompensēt, t. i., jau iepriekš iekļaut inflācijas progresu. – Sk. bezdarba līmeni, inflācijas stabilitāti, dezinflāciju, naudas pārpalikumu, nekustamā īpašuma burbuli, inflāciju, inflācijas kompensāciju, pirktspējas teoriju, algu un cenu spirāli, ēdienkartes izmaksas, zemu procentu likmju politiku, nulles procentu likmi, nominālvērtības principu, upuru attiecību, izaugsmes un nodarbinātības attiecību, otrās kārtas ietekmi. – Sk. 2011. gada jūnija ECB Mēneša Biļetenu, 12. lpp. un turpmāk (inflācijas novērtējums kopš 1999. gada, izmantojot Filipsa līkni), 2013. gada novembra ECB Mēneša Biļetenu, 102. lpp. un turpmāk (nepilnīga izmantošanas apjoma un inflācijas attiecība), >Vācijas Bundesbank 2014. gada aprīļa Mēneša Biļetenu, 21. lpp. (SPCI un bezdarbs; SPCI un ražošanas apjoma starpība; pārskati; atsauces).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/