Skaitļu virkne, kas sākas ar 1 un ko var turpināt bezgalīgi. Katrs skaitlis sērijā, sākot no viena, ir divu iepriekšējo skaitļu summa. Tādējādi veidojas secība 1, 2, 3, 5, 8, 13, 21, 34, 55, 89, 144 utt. – Kā var viegli noskaidrot, divu secīgu skaitļu (piemēram, 55 un 89) dalīšanas rezultāts ar nepārtrauktu virkni tuvojas vērtībai 0,618. Viena skaitļa un priekšpēdējā skaitļa – piemēram, 34 un 89 – kvantients tuvojas vērtībai 0,382. – Daži analītiķi izmanto šīs divas vērtības, lai definētu iespējamo vērtspapīra svārstību diapazonu, tomēr par pamatu tiek ņemtas dažādas laika atsauces, piemēram, biržas sesija, nedēļa, mēnesis vai gads. – Fibonači secība, kas nosaukta itāļu matemātiķa Leonardo Fibonači vārdā, kurš to izmantoja savā “Liber Abaci” 1202. gadā, lai noteiktu trušu grupas pieaugumu, ir matemātiski pareiza. Tomēr nekad nav ticis pārliecinoši izskaidrots, kāpēc cenu svārstībām biržā būtu jāsakrīt ar divām Fibonači secības robežvērtībām. – Sk. analītiķis, astroprognozes, uzvedības finanses, finanšu tirgus analīze, formulas, finanšu matemātika, Helovīna noteikums, kalendāra efekts, pirmdienas efekts, maija pārdošanas efekts, mazo uzņēmumu efekts, prognozēšanas derīgums, valūtas kursa tendence, neizskaidrojams.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/