Obligācijas, ko tirgo starptautiskajā eiro kapitāla tirgū un ko galvenokārt emitē valdības, uzņēmumi un bankas. Tiek nošķirtas – obligācijas ar fiksētu procentu likmi (tiešās obligācijas), kas apjoma ziņā dominē euro finanšu tirgos, un – mainīgas obligācijas (mainīgas procentu likmes emisijas), t.i., obligācijas ar mainīgu procentu likmi. Euro obligācijas galvenokārt tiek emitētas EUR vai USD. – Kopējās eiro obligācijas, t.i., priekšlikums par kopējām valdības obligācijām, ko emitē vairākas Eiropas Monetārās savienības dalībvalstis. Tas paredzēts, lai kompensētu procentu likmju prēmijas par obligācijām, ko emitējušas valstis, kurām investori mazāk uzticas, jo neizslēdz iespēju, ka tās izstāsies no Eiropas Monetārās savienības. – Tas detalizēti nozīmē, ka – monetārās savienības dalībvalstis ir solidāri atbildīgas par obligācijām, t. i., tās ir atbildīgas par summām, kas uzkrātas citām valstīm; – procentu likme būtu zemāka par to, kas tagad jāpiedāvā tādām valstīm kā Grieķija vai Īrija, lai atrastu pircējus savām obligācijām, bet – no otras puses, tomēr, piemēram, Vācijas vai Nīderlandes valdības obligāciju procentu slogs ievērojami pieaugtu; tikai Vācijai vien aprēķināts par dažām procenta desmitdaļām procenta punkta lielāks uzcenojums par 7 miljardiem euro gadā; citi aprēķini pat nonāk pie skaitļa 7 miljardi euro gadā. Citi aprēķini liecina, ka Vācijas zaudējumi ir pat 47 miljardi EUR gadā. EUR gadā. Tas, no vienas puses, ir saistīts ar Vācijas izcilo kredītreitingu un, no otras puses, ar to, ka Bundi ir likvīdi un tādējādi ļoti viegli tirgojami; – procentu likmju risks šādā veidā tiek komunitizēts, un tādējādi – tiktu novērsts tas, kas sūta pareizos signālus: tie, kas labi pārvalda, maksā zemākas procentu likmes, tie, kas slikti pārvalda, maksā augstākas procentu likmes – taču nav nekādas garantijas, ka dalībvalstis, kas līdz šim pavirši pārvaldījušas budžetu, arī izmantos visu jauno zemo procentu naudu, ko tās saņems, ekonomiski saprātīgi, jo lielāks kļūst finansiāli vājo valstu parādu kalns, jo lielāks to draudu potenciāls, jo – finansiāli vājās valstis piespiedīs emitēt jaunas obligācijas ar draudiem, ka pretī tās nespēs apkalpot vecos parādus no kopīgām obligācijām, kas galu galā apgāzīs solidāro atbildību un visu monetāro savienību uz galvas: Vadītāja krēslā vairs nebūs galvotāji, bet gan valstis ar lieliem parādiem. Tajā pašā laikā tiek zaudēta finanšu suverenitāte kā parlamentāro struktūru tiesības noteikt ienākumus un izdevumus, kas nav iespējama – pat Vācijā atbilstošā formā: federālā un federālo zemju valdības neņem kopīgus aizņēmumus, un katras zemes parlaments lemj par parāda politiku. – Jautājums par to, vai un cik lielā mērā Eiropas finanšu stabilizācijas instruments, emitējot savas obligācijas, patiesībā jau nav eiroobligāciju emisija, ir plaši apspriests, un vadošie konstitucionālo tiesību eksperti uz to atbild apstiprinoši. Starp citu, vēl nav zināms, par kādu cenu – un vai vispār! – investori visā pasaulē ir gatavi iekļaut eiro obligācijas savos portfeļos. – Skatīt obligācijas, mainīgā likme, obligāciju starpība, glābšana, zilās obligācijas, kredīta pārvedums, Ekarta, eiroobligācijas, eiro krīze, eiro tirgus, Eiropas Parāda aģentūra, Eiropas Stabilitātes mehānisms, mainīgā likme, Japanizācija, morālais risks, C plāns, atgriešanās ideoloģija, strukturālās reformas, divvirzienu iespēja.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/