Monetārās politikas jomā tas attiecas uz neoficiālu, t. i., līgumiski nesaistošu, vienošanos starp centrālo banku un bankām (vienošanās starp bankām un centrālo banku, kas balstīta uz godu, uz morāles principu ievērošanu un nav oficiāli saistoša). Vienošanās var attiekties uz kādu darbību, piemēram: Ziņojumu sniegšana par ārvalstu meitasuzņēmumiem – vai nesniegšana, piemēram: Piemēram, bankas var atturēties no mainīgas procentu likmes obligāciju emisijas. – Pieredze liecina, ka bankas regulāri ievēro šādus nolīgumus. Tas ir tāpēc, ka bankas tirgojas ar preci (centrālās bankas naudu), ko emitē un regulē monopolists (centrālā banka). Ilgtermiņa uzņēmējdarbības politikai vienmēr ir neizdevīgi nonākt konfliktā ar piedāvājuma monopolistu, īpaši tāpēc, ka – centrālās bankas un uzraudzības iestādes cieši sadarbojas, – centrālās bankas ierosinātās uzraudzības iestādes pārbaudes uz vietas vienmēr rada lielas izmaksas un – ja tās atkārtojas uzkrītoši, tās kaitē iestādes reputācijai, t.i., mazina tās labo reputāciju. – Skatīt Saprašanās memorandu, Reputācijas risks.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/