ES līgumos definētais valdības parāda rādītājs pats par sevi neļauj izdarīt ticamus secinājumus par valsts pašreizējo un turpmāko makroekonomisko situāciju. Piemēram, Portugālē līdz 2008. gadam parāda attiecība bija zemāka nekā Vācijā, bet Spānijā tā ilgu laiku bija zemāka par Vācijas salīdzināmo vērtību. No otras puses, Īrijā daudzus gadus bija pārpalikums, nevis deficīts. Tomēr katra no minētajām valstīm piedzīvoja krīzi. Tāpēc katrā gadījumā, vērtējot ekonomikas noturību pret krīzi, jāņem vērā arī citas īpašības, pirmkārt, – valsts iekšējā un ārējā tirgus atvērtības pakāpe, – brīva piekļuve profesijām, t. i., nav profesionālo šķēršļu konkurencei, – administratīvā spēja (pārvaldes efektivitāte) visos līmeņos, pārvaldes efektivitāte) visos valsts līmeņos, t.i., labi apmācīti un strādāt griboši ierēdņi, nevis lojāli, bet nekompetenti partijas draugi, – sociālās partnerības attīstība, tostarp ekonomiski kompetenti un atbildīgi strādājoši arodbiedrību darbinieki, – starptautiskā konkurētspēja un – iedzīvotāju tieksme uzkrāt. – Sk. darba tirgus elastīgums, Balassa indekss, šantāžas potenciāls, parāda bremzes, labklājības valsts slazds, valsts parāda spiediens, Stabilitātes un izaugsmes pakts, saulrieta nosacījums, valsts finanšu ilgtspēja, vienības vērtības attiecība, konstitūcijas pirmais pants, izaugsmes un parāda fakts, vēsturiskais fakts, konkurētspēja, konkurētspējas statuss, starptautiskais fakts.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/