Bāzeles komitejas 2010. gada septembrī pieņemtie jaunie banku uzraudzības noteikumi par augstākām minimālajām kapitāla prasībām bankām. Jaunie noteikumi tiks ieviesti pakāpeniski, sākot no 2012. gada, precīzi noteiktā grafikā līdz 2019. gada sākumam. – Ja saskaņā ar “Bāzele II” tikai 2 procenti bija jāiedala akciju un nesadalītās peļņas “cietajiem” komponentiem, par kuriem zaudējumu gadījumā ir tūlītēja atbildība, tad, sākot ar 2015. gadu, šis rādītājs pieaugs līdz 4,6 procentiem. No 2013. gada šī prasība palielināsies līdz 3,5 procentiem, bet gadu vēlāk – līdz 4 procentiem. Sākot no 2016. gada, bankām līdz 2019. gadam ir jāsāk veidot 2,5 % kapitāla pārrunu rezerve. Arī tas var sastāvēt tikai no pamatkapitāla. Turklāt iestādēm jāizveido papildu pretcikliska rezerve, kas balstās uz valsts īpatnībām un ir piesardzības pasākums ļoti spēcīga kreditēšanas pieauguma laikā. Ieguldījumi pasīvajā kapitālā, kas ir īpaši svarīgi Vācijas bankām, vairs netiek atzīti par akciju sabiedrību pamatkapitālu. Krājaizdevu bankām un kooperatīvajām bankām šīm kapitāla sastāvdaļām jāatbilst noteiktām prasībām. – Atsevišķu valstu uzraudzības iestādes var izdot noteikumus, kas pārsniedz šos standartus; par to 2012. gada maijā lēma ES finanšu ministri. No iestādes viedokļa tas nozīmē, ka vienam un tam pašam darījumam atkarībā no valsts piemēro atšķirīgus noteikumus. Tāpēc, ja aizdevums tiek izsniegts starptautiski aktīvam uzņēmumam, būs izdevīgāk naudu pārskaitīt meitasuzņēmumam valstī A, uz kuru attiecas mazāk stingri noteikumi, nevis grupas vadībai valstī B. Tādējādi aizdevuma summa tiks aprēķināta iekšēji. Grupas ietvaros šī summa tiek pārskaitīta mātesuzņēmumam. – Ir aprēķināts, ka līdz 2018. gadam Bāzeles III ieviešanas rezultātā Vācijas bankām būs jāiegulda papildu kapitāls aptuveni 50 miljardu eiro apmērā. – Saskaņā ar “Bāzele III” kapitāla prasība bankām galu galā pieaug līdz septiņiem procentiem, bet sistēmiskām bankām – līdz desmit procentiem, taču šie rādītāji attiecas uz riska svērtajiem aktīviem, nevis uz kopējiem aktīviem. Dažas iestādes lepojas ar to, ka saskaņā ar Bāzele III tām ir desmit procenti pamatkapitāla, tomēr to pašu kapitāls veido mazāk nekā trīs procentus no bilances kopsummas. Tādējādi trīs procentu aktīvu zaudējums ir pietiekams, lai banka kļūtu maksātnespējīga. Finanšu krīzes laikā, kas sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei, lielo banku vidējie zaudējumi bija četri procenti no aktīviem. Tas atbalsta daudzu banku uzraudzības iestāžu (dēvētu arī par “finanšu uzraugiem”) prasības būtiski palielināt kapitāla prasības iestādēm. Galu galā vislabākais veids, kā regulēt finanšu tirgu, ir pilnībā atstāt atbildību banku ziņā. – Sk. aktīvu samazināšana, ieguldījumu saistības, banku uzraudzība, Eiropas, kapitāla rādītājs, tirdzniecības informācijas atklāšana, sviras rādītājs, kapitāla rezerve, pretcikliskums, minimālais likviditātes rādītājs, morālais kaitējums, regulējums, vienotais regulējums, regulatīvais spiediens, strukturālais likviditātes rādītājs, zaudējumu absorbcijas spēja, iepriekšēja ietekme, piespiedu konvertējamās obligācijas. – Sk. Vācijas Bundesbankas 2010. gada septembra mēneša pārskatu, 8. f. lpp. (jauno noteikumu pārskats; laika grafiks no 2013. līdz 2019. gadam), 69. f. lpp. (informācijas atklāšanas prasības; 78. lpp.: pamatnostādnes par informācijas atklāšanas prasībām; 80. lpp.: pārskats), BaFin 2010. gada pārskatu, S 54. f. lpp. (detalizēts un skaidrs jauno standartu izklāsts), 2010. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 112.f. lpp. (Bāzeles II ietekmes uz Vācijas bankām prognoze līdz 2016. gadam), Vācijas Bundesbankas 2011. gada pārskats, 95. lpp. (ietekmes pētījums; RSA iniciatīva), BaFin 2011. gada pārskats, 95. lpp. 63 ff. (ieviešanas centieni; grafiks), ECB 2012. gada februāra mēneša pārskats, 28. f. (sloga apjoms bankām pēc Bāzeles III), 2012. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 90. f. (pretcikliska kapitāla rezerve aizdevumiem), ECB 2013. gada aprīļa mēneša pārskats, 90. f. (pretcikliska kapitāla rezerve aizdevumiem). 83 un turpmāk (Bāzeles II likviditātes noteikumi saistībā ar monetāro politiku; daudzi svarīgi skaidrojumi; pārskati), Deutsche Bundesbank 2013. gada jūnija Mēneša pārskats, 57. lpp. un turpmāk (īstenošanas problēmas; ļoti daudz detalizēti izklāstītas detaļas).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/